saturs

ievads 3

5.1. Tabulu veidošana 4

5.1.1. Lauka īpašības 4

5.1.1.1. Lauku ar dažādu datu tipu (teksts, hipersaite, valūta, datums un laiks) lietošana un modificēšana 4

5.1.1.2. Lauka datu tipa maiņa 7

5.1.1.3. Informācijas iegūšanas (lookup) tipa lauki 7

5.1.1.4. Lauka datu ievades (validācijas) noteikumi 13

5.1.1.5. Lauka ievades maska 16

5.1.1.6. Lauka noklusētā vērtība 17

5.1.1.7. Lauka vērtības obligāta ievadīšana 18

5.1.2. Attiecības / savienojumi 18

5.1.2.1. Pareizi tabulu attiecību veidošanas pamatprincipi 18

5.1.2.2. Attiecības starp tabulām ar tipu viens-pret-vienu un viens-pret-daudziem veidošana un rediģēšana 19

Tabulu attiecību veidošana 19

5.1.2.3. Attiecība starp tabulām ar tipu daudzi-pret-daudziem 23

5.1.2.4. Attiecību saistīšanas tipi: iekšējais, ārējais un atgriezeniskais 23

5.1.2.5. Referenciālās integritātes lietošana 24

5.1.2.6. Automātiskas saistīto ierakstu dzēšanas lietošana 25

5.1.2.7. Savienojumu veidošana vaicājumos. 26

5.2. Vaicājumu veidošana 27

Vaicājuma veidošanas secība 27

5.2.1. Vaicājumu tipi 28

5.2.1.1. Datu atjaunošanas vaicājumu izveidošana un lietošana 29

5.2.1.2. Dzēšanas vaicājumu izveidošana un lietošana 31

5.2.1.3. Tabulas veidošanas vaicājumu izveidošana un lietošana 33

5.2.1.4. Pievienošanas vaicājumu izveidošana un lietošana 34

5.2.2. Formulas vaicājumos 35

5.2.2.1. Informācijas grupēšana vaicājumā 35

5.2.2.2. Funkciju SUM, COUNT, AVERAGE, MAX, MIN lietošana vaicājumā 37

5.2.2.3. Šķērstabulas vaicājuma lietošana 37

5.2.2.4 Aizstājējzīmju lietošana vaicājumā 42

5.2.2.5. Aritmētisku un loģisku operatoru lietošana izteiksmēs 43

5.2.3. Sarežģītāki vaicājumi 44

5.2.3.1. Dublikātu meklēšanas vaicājumi 44

5.2.3.2. Unikālu vērtību rādīšana 46

5.2.3.3. Noteikta daudzuma lielāko vai mazāko vērtību rādīšana 48

5.2.3.4. Parametru vaicājuma izveidošana un izpildīšana 49

5.2.3.5. Vērtības Null un NOT lietošana 50

5.3. Formu veidošana 52

5.3.1. Vadības elementi 53

5.3.1.1. Piesaistītu un nepiesaistītu vadības elementu izveidošana 53

5.3.1.2. Sarakstlodziņu, kombinēto sarakstlodziņu, izvēles rūtiņas un radio pogu grupas izveidošana un rediģēšana 54

5.3.1.3. Aritmētisku un loģisku izteiksmju vadības elementu izveidošana 62

5.3.1.4. Noteikt formā pārvietošanās secību pa vadības elementiem 64

5.3.1.5. Lauku iespraušana formas un/vai lapas galvenē un/vai kājenē 64

5.3.2. Apakšformas 67

5.3.2.1. Apakšformas izveidošana 67

Apakšformas veidošana ar formas vedni 67

Apakšformas veidošana ar apakšformas vedni 71

5.3.2.2. Ierakstu izvadīšanas veida maiņa apakšformā 73

5.4. Pārskatu veidošana 75

5.4.1. Aprēķini 79

5.4.1.1. Aritmētisku vai loģisku aprēķinu veikšana pārskatā 79

5.4.1.2. Procentu aprēķini pārskatā 80

5.4.1.3. Funkciju SUM, COUNT, AVERAGE, MAX, MIN, CONCATENATE lietošana pārskatā 82

5.4.1.4. Izveidot pārskatā apkopojumus 82

5.4.2. Izskats 82

5.4.2.1. Iespraust lauku, kas redzams galvenē vai kājenē, pirmajā lapā vai visās lapās 82

5.4.2.2. Iespraust pārskatā starp grupām lappušu pārtraukumus 82

5.5. Makrokomandas 83

5.5.1. Izveidošana un piesaistīšana 83

5.5.1.1. Izveidot vai ierakstīt vienkāršu makrokomandu (piemēram, formas aizvēršanai) 83

5.5.1.2. Izpildīt makrokomandu 83

5.5.1.3. Piesaistīt makrokomandu formai, pārskatam vai kontrolei 83

5.6. Datu imports, eksports un sasaistīšana 84

5.6.1. Datu pārvaldīšana 84

ievads

Datu bāzes plaši izmanto ražošanā, pārvaldē, tirdzniecībā u.c. Piemēram, ir datu bāzes, kurās apkopota informācija par Latvijas iedzīvotājiem (Iedzīvotāju reģistrs), uzņēmumiem (Uzņēmumu reģistrs), pakalpojumiem (gāze, elektroenerģija, tālrunis u.c.), pirkstu nospiedumiem (policija) u.tml.

Datu bāzes veido un lieto, izmantojot datu bāzes pārvaldības sistēmas jeb datu bāzes lietotnes, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, atlasi un drošību. Kā piemērus minēsim Microsoft Access, dBase, Paradox, ORACLE, OpenOffice.org Base.

Mācību materiāls atbilst ECDL 5. padziļinātā moduļa – Datubāzes padziļinātā līmenī mācību programmai. Padziļinātajā līmenī prasītās zināšanas pārsniedz standarta datubāzu 5. modulī ietverto prasmju kopu. Tādējādi padziļinātais modulis paredz, ka izglītojamajam (studentam) jau jāprot pielietot datubāzu lietotni vismaz līmenī, kas prasīts ECDL 5. datubāzu modulī.

Šajā materiālā ir aplūkota datu bāzes lietotne Microsoft Office Access 2007.

5.1. Tabulu veidošana

Tabulas veidošanai un struktūras maiņai parasti lieto projektēšanas skatu (Design View), kurā var detalizēti noteikt lauka īpašības, bet lieto tabulu izklājuma skatā (Datasheet View).

5.1.1. Lauka īpašības

Lauka īpašības (field properties) nosaka datu attēlošanas un ievadīšanas nosacījumus.

5.1.1.1. Lauku ar dažādu datu tipu (teksts, hipersaite, valūta, datums un laiks) lietošana un modificēšana

Tekstam lieto šādus datu tipus:

• Text – teksts, ne garāks par 255 simboliem;

• Memo – teksts, kura garums var būt līdz 65535 simboliem:

Lai mainītu lauka izmēru:

• izvēlas lauku, kam jāmaina izmērs, piemēram, Nosaukums:

• izpilda klikšķi sadaļas Field Properties īpašības tekstlodziņā Field Size;

• ievada jauno lauka izmēru.

Mainot lauka izmēru, iespējamas šādas situācijas:

• lauka izmērs tiek palielināts. Tad ievadītie dati paliek nemainīti un turpmāk var ievadīt lielāku rakstzīmju skaitu atbilstoši īpašības Field Size tekstlodziņā ievadītajai vērtībai;

• lauka izmērs tiek samazināts. Šajā gadījumā jāuzmanās no iespējamās datu zaudēšanas. Piemēram, ja lauka lielumu samazina no 40 uz 35, tad rakstzīmes, sākot ar 36, ja tādas ir, tiks zaudētas.

Ja ir samazināts lauka izmērs un izmaiņas tiek saglabātas, tad atveras dialoga logs, kurā norādīts uz iespējamo datu zaudēšanu:

Gadījumā, ja samazina izmēru laukam, caur kuru ir saistītas tabulas, atveras dialoga logs, kurā norādīts, ka:

• nevar mainīt datu tipu vai lauka izmēru, jo lauks ir daļa no saites starp tabulām;

• lai mainītu datu tipu vai lauka izmēru, vispirms ir jādzēš saite starp tabulām:

Lai izveidotu hipersaiti ar tīmekļa lappusi, lieto datu tipu Hyperlink:

Lai lietotu vai mainītu lauka datu tipu Hyperlink saturu, tabulu atver izklājuma skatā un veic kādas no darbībām:

• atver tīmekļa lappusi, lietojot hipersaiti;

• ievada vai rediģē lauka saturu tāpat kā teksta datus:

• lieto kādu no lauka konteksta izvēlnes iespējām:

•  – rediģēt hipersaiti;

•  – atvērt tīmekļa lappusi;

•  – atvērt tīmekļa lappusi jaunā logā;

•  – ievietot hipersaiti starpliktuvē;

•  – fiksēt tīmekļa adresi ar grāmatzīmi;

•  – dzēst hipersaiti.

Lai attēlotu skaitli, norādot valūtu, lieto datu tipu Currency:

Lai mainītu attēlošanas formātu:

• atver īpašības Format sarakstu;

• izvēlas kādu no piedāvātajiem formātiem.

Datuma un laika norādīšanai lieto datu tipu Date / Time:

Lai mainītu attēlošanas formātu:

• atver īpašības Format sarakstu;

• izvēlas kādu no piedāvātajiem formātiem.

Ja datu laukā tiek ievadīti neatbilstoša tipa dati, tad atveras viedtags, kurā tiek norādīts uz datu neatbilstību un piedāvāti šīs situācijas risinājumi, piemēram, ievadīt jaunus datus (Enter new value):

5.1.1.2. Lauka datu tipa maiņa

Ja datu laukam maina datu tipu, tad var tikt zaudēti dati.

Datu tipa maiņas process parasti notiek šādi:

• tiek mainīts datu tips un saglabātas veiktās izmaiņas (ja datu tipa maiņu izdodas veikt bez datu zuduma, tad process beidzas):

• ja iespējama datu zaudēšana, atveras dialoga logs, kurā norādīts, ka lauka izmērs ir samazināts un ka tiks pārbaudīta datu zaudēšanas iespēja:

• dialogā logā Microsoft Office Access piespiežot pogu:

•  – datu tipa maiņa tiek atcelta;

•  – process tiek turpināts (ja datu tipa maiņu izdodas veikt bez datu zuduma, tad process beidzas);

• ja datu tipa maiņu bez zudumiem neizdodas veikt, tad atveras dialoga logs, kurā:

• norādīts, ka datu tipa maiņas procesā ir kļūda un ka lauka saturs tiks dzēsts;

• tiek jautāts, vai turpināt procesu:

• dialogā logā Microsoft Office Access piespiežot pogu:

•  – datu tips tiek mainīts, bet dati laukā tiek dzēsti;

•  – atveras dialoga logs, kurā paziņots par neveikto datu tipa maiņu. Piespiežot pogu , datu tipa maiņas process beidzas bez rezultāta: