Vēdera muskuļi.

Tie norobežo vēdera dobumu no ārpuses un iedalās:

■ Priekšējās sienas;

■ Sānu sienu;

■ Mugurējās sienas muskuļos.

Visi vēdera muskuļi ir pāra muskuļi.

I. Mugurējās sienas muskuļi.

• Jostas kvadrātmuskulis- m. quadratus lumborum

No pēdējām ribām līdz zarnukaula spārnam

f. abpusēji darbojoties- liec muguru atpakaļ;

vienpusēji darbojoties- liec rumpi uz sāniem, uz savu pusi.

II. Priekšējās sienas muskuļi.

1. Vēdera taisnais muskulis- m. rectus abdominis

No krūšukaula šķēpveida izauguma līdz simfīzei

f. abpusēji darbojoties- liec rumpi uz priekšu;

vienpusēji darbojoties- liec rumpi uz sāniem, uz savu pusi.

2. piramīdmuskulis- m. pyramidalis

No simfizes līdz kaunuma kaula augšējam zaram.

f. iestiepj balto līniju

III. Sānu sienas muskuļi.

Šī muskuļu grupa ir visspēcīgāk attīstītā. Šajā grupā ietilpst 3 muskuļi, kuru šķiedru virziens savstarpēji krustojas. Priekšpusē tie pāriet platās aponeirozēs, kas vēdera viduslīnijā savienojas ar pretējās puses muskuļu apaneirozēm un izveido balto līniju.

1. Vēdera ārējais slīpais muskulis- m. obliquus externus abdominis

No pēdējo ribu ārējām virsmām līdz zarnukaula šķautnei

Priekšpusē pāriet aponeirozē, kas pārklāj taisno muskuli no priekšpuses un veido balto līniju. Muskuļa šķiedru virziens- no augšas uz leju un priekšpusi.

Aponeirozēs apakšējā mala ir sabiezināta. Tā ir cirkšņa saite (lig. inquinale), kas piestiprinās augšā pie zarnukaula smailes, apakšā pie kaunumakaula pauguriņa.

2. Vēdera iekšējais slīpais muskulis- m. obliquus internus abdominis

No zarnukaula šķautnes līdz pēdējām ribām.

Priekšpusē pāriet aponeirozē, kas apņem vēdera taisno muskuli no aizmugures un veido balto līniju. Muskuļa šķiedru virziens- no apakšas uz augšu un priekšpusi.

3. Vēdera šķersmuskulis- m. transversus abdominis

No pēdējo ribu iekšējām virsmām, priekšpusē pāriet aponeirozē, kas apņem taisno muskuli no aizmugures un veido balto līniju, 'muskuļa šķiedru virziens- no aizmugures uz priekšpusi.

f. visi muskuļi kontrahējoties abpusēji- liec rumpi uz priekšu;

vienpusēji- rotē rumpi uz sāniem.

Visi vēdera priekšējās un sānu sienu muskuļi atrodas nepārtrauktā nelielā sasprindzinājumā- tonusā. Tas rada vēdera dobuma iekšējo spiedienu, kas palīdz noturēt vēdera dobuma orgānus pareizās savstarpējās attiecībās un veicina dobo orgānu iztukšošanos. Tāpēc šos muskuļus sauc par vēdera preses muskuļiem.

Vēdera presi veido:

• vēdera muskuļi (3 slāņos);

• šo muskuļu aponeirozes;

• vēdera šķērsfascija.

Tāpēc tā ir stipra un izturīga. Tomēr atsevišķās vietās, kur iztrūkst kāds no vēdera

presi veidojošajiem elementiem var veidoties trūces (hernia). Šīs sauc par vēdera

preses vājajām vietām (locus minoris resistentia).

Trūču gadījumā cauri vēdera sienai izspiežas vēdera dobuma orgāni, parasti tievo

zarnu cilpas.

Vēdera preses vājās vietas:

• Baltā līnija- linea alba;

Sānu sienas muskuļu aponeirožu saaugšanas vieta, no krūšukaula šķēpveida izauguma līdz simfīzei.

• Nabas gredzens- anulus umbilicalis;

Atrodas baltās līnijas vidū tūlīt zem nabas. Visvājākā vēdera preses vieta- tur nav ne muskuļu, ne aponeirožu. Zem ādas ir vēdera šķērsfascija un vēderplēve.

Naba (umbilicus) ir saistaudu un ādas rēta, kas saglabājas pēc nabas saites atdalīšanas. Augšējā daļā tā aizaug pilnībā, lejasdaļā var veidoties trūce.

• Cirkšņa kanāls- canalis inquinalis;

Slīpa sprauga vēdera lejasdaļā virs cirkšņa saites. Kanālam ir 2 atveres-gredzeni. Iekšējais gredzens (augšā, dziļāk)- atvere vēdera šķērsfascija uz iegurņa dobumu; Ārējais gredzens (apakšā, sekli, zem ādas)- to norobežo cirkšņa saite, kas lejasdaļā sadalās 2 kājiņās .

Cauri kanālam iet:

• Sievietēm- dzemdes apaļā saite, nervi un asinsvadi;

• Vīriešiem- sēklas saite, nervi un asinsvadi.

• Augšstilba trīsstūris- trigonum femorale;

Atrodas augšstilba priekšpusē, augšdaļā, zem cirkšņa saites. Tam izšķir 2 daļas:

• Asinsvadu lakūna (lacuna vasorum) mediāli.

• Muskuļu lakūna (lacuma musculorum) laterāli- caur to iet muskuļu cīpslas un nervi no iegurņa dobuma uz apakšējo ekstremitāti.

7