Miologija.

Tā ir mācība par muskuļiem un to paligveidojumiem. Visi šķērssvītrotie muskuļi ir saistīti ar kauliem, tāpēc tos sauc par skeleta muskuļiem. Tā ir kustību aparāta aktīvā daļa- saraujoties tie kustina locītavas.

Katrs muskulis ir atsevišķs orgāns, kam ir savi asinsvadi un nervi.

Katram skeleta muskulim ir:

• vēderiņš- tā ir muskuļa galvenā daļa, ko veido muskuļaudi;

• cīpslas- atrodas muskuļa galos, tās veido saistaudi.

Cīpslai var būt auklas vai lentas veids (tendo). Platas plākšņveida cīpslas sauc par aponeirozēm.

Pēc formas muskuļi var būt:

• vārpstveida;

• div-, trīs-, četr- galvaini;

• divvēderiņu;

• spalvveida;

• vēdekļveida;

• ar starpcīpslām. (sk. zīm.)

Pēc novietojuma tos iedala:

• galvas;

• kakla

• rumpja- muguras, krūšu, vēdera;

• ekstremitāšu muskuļos.

Pēc funkcijām tos iedala: saliecējos un atliecējos; pievilcējos un atvilcējos; rotatoros.

Muskuļus ar vienādam funkcijām sauc par sinergistiem, bet ar pretējām funkcijām par antagonistiem.

Nervu impulsus, kas liek muskuļiem sarauties, tie saņem no somātiskās nervu sistēmas (inervē ādu un muskuļus). Vēl skeleta muskuļi saņem impulsus arī no veģitatīvās nervu sistēmas (inervē iekšējos orgānus). Šie impulsi uztur muskuļus nepārtrauktā nelielas kontrakcijas stāvoklī- tonusā. Tonuss nodrošina muskuļu gatavību strādāt. Ja tas pazeminās, muskuļu darbs ir mazāk efektīvs.

Skeleta muskuļu galvenās funkcijas ir:

1. Kustību funkcija;

2. Balsta funkcija- notur ķermeni vertikāli, palīdz noturēt vēdera dobuma orgānus;

3. Robežfunkcija- diafragma atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma;

4. Elpošanas funkcija- krūšu muskuļi un diafragma kustinot ribas veicina ieelpu.

MUSKUĻU PALĪGVEIDOJUMI.

Tie piedod muskuļiem formu un veicina vai atvieglo muskuļu darbu.

I. Fascijas- blīvo saistaudu apvalki.

1. Virspusējā zemādas fascija- klāj visus muskuļus kopumā, pārejot no viena ķermeņa rajona uz otru (tūlīt zem ādas).

2. Dziļās fascijas-

a) muskuļa īpašā fascija- klāj katru muskuli atsevišķi;

b) dziļās fascijas, kas klāj noteiktu muskuļu grupu, atdalot to no citām. Parasti tie ir muskuļi sinergisti.

II. Saites un makstis.

1. Ekstremitātēs (īpaši pēdās un plaukstās), kur muskuļiem ir garas cīpslas, fascijas veido saites. Tās pārklāj visas caur vienu rajonu ejošās muskuļu cīpslas noturot tās pareizā vietā.

2. Saites var piestiprināties pie kauliem, veidojot cīpslām osteofibrozās makstis.

3. Saišu iekšējā virmā var būt sinoviālā membrāna (līdzīga locītavas kapsulai), kas izdala šķidrumu izsvīduma veidā. Tas mazina muskuļu cīpslu berzi pret kauliem pie kustībām. Parasti tās atrodas locītavu tuvumā un var būt saistītas ar locītavas kapsulu.

Šādus veidojumus sauc par sinoviālajām makstīm.

Galvas muskuli.

Galvas muskuļi dalās 2 grupās- košanas un mīmikas muskuļos.

KOŠANAS MUSKUĻI.

Atrodas galvaskausa sejas daļas sānos un ir saistīti ar apakšžokli. Tie ir pāra muskuļi.

M. masseter (košļāšanas muskulis)- pieguļ apakšžokļa zara ārējai virsmai,

f. ceļ apakšžokli uz augšu.

M.temporalis ( deniņu muskulis)- pieguļ deniņkaula zvīņai. f. ceļ apakšžokli uz augšu.

M. pterigoideus medialis (mediālais spārnmuskulis)- pieguļ apakšžokļa zara iekšējai virsmai, Virziens tāds pats kā košļāšanas muskulim.

f. abpusēji kontrahējoties- velk izvirzītu apakšžokli atpakaļ; vienpusēji saraujoties - velk žokli uz sāniem, uz pretējo pusi.

M. pterigoideus lateralis (laterālais spāmmuskulis)- pieguļ apakšžokļa zara iekšējai virsmai horizontāli.

f. abpusēji kontrahējoties-izvirza apakšžokli uz priekšu;

vienpusēji kontrahējoties- velk žokli uz sāniem, uz pretējo pusi.

MĪMIKAS MUSKUĻI.

Šo muskuļu galvenā īpatnība ir fiksācijas vieta pie sejas ādas. Šajās vietās muskuļiem kontrahejoties ādā veidojas laokas rievas vai bedrītes- mīmi, kas kopumā veido mīmiku. Mīmika ir emociju izpausmes veids. Pēc funkcijām šie muskuļi iedalās:

• Dilatatoros (atveres paplašina vai atver);

• Sfinkteros (atveres sašaurina vai aizver).

Mīmikas muskuļi ir izvietoti ap visām lielajam galvaskausa atverēm. Tāpēc pēc novietojuma mīmikas muskuļus iedala:

• Mutes atveres;

• Acs spraugas;

• Deguna; .

• Ausu;

• Galvaskausa velves muskuļos.

Ausu muskuļi cilvēkam ir vāji attīstīti, tiem nav lielas nozīmes.

Lielākā daļa mīmikas muskuļu atrodas tūlīt zem ādas- virspusēji. Tikai viens no mutes atveres muskuļiem atrodas dziļāk. Tas pieguļ vaigu gļotādai un kontrahējoties piespiež vaigus pie zobiem. Tas ir vaiga muskulis- m. buccinator.

Ir 2 lielie sfinkteri:

M. orbicularis oculi (acs gredzenmuskulis).

Šim muskulim ir 2 daļas- dziļā daļa izvietota cirkulāri ap orbītu;

- virspusējā daļa veido abu plakstiņu pamatu puslokā no

viena acs kaktiņa līdz otram, katram plakstiņam atsevišķi.

M. orbicularis oris (mutes gredzenmuskulis). Arī šim muskulim ir 2 daļas-

- dziļā daļa atrodas cirkulāri apkārt mutes atverei unveido abu lūpu pamatu.

- virspusējā daļa ir izvietota puslokā no viena mutes kaktiņa līdz otram un veido abu lūpu sārtās daļas.

Galvaskausa velves muskuļu grupā ietilpst viens muskulis, kuram izšķir 2 daļas:

M. occipitofrontalis (pakauša-pieres muskulis)

Šim muskulim ir 2 vēderiņi- pieres un pakauša vēderiņš, kurus savieno aponeiroze-

cīpslainā ķivere. Tā pārklāj gandrīz visu galvaskausa velves daļu un ir cieši saaugusi

ar galvas matainās daļas ādu. Saistība ar galvaskausu nav tik cieša. Šis muskulis paceļ

uzacis un veido pieres ādā krokas.

M. temporoparietalis (deniņu- paura muskulis).

Tas pieguļ deniņkaula zvīņai zem deniņu muskuļa. Šī muskuļa augšējā cīpsla ievijas

cīpslainajā ķiverē.