3.2.Neinfekcijas slimības un to riska faktori

3.2.1.Sirds un asinsrites sistēmas slimības

Sirds un asinsrites sistēmas slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma Latvijā un viena no nozīmīgākajām visā pasaulē. To apliecina arī augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji. Lai gan mirušo skaits no asinsrites sistēmas slimībām 2009. gadā ir bijis mazāks, tas joprojām ir visizplatītākais nāves cēlonis (53,7% no visiem mirušajiem)³⁵. Mirstības rādītāji asinsrites sistēmas slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidējie ES rādītāji: 2008.gadā kopējais standartizētais mirstības rādītājs Latvijā asinsrites slimībām uz 100 000 iedzīvotājiem bija 505,9, Lietuvā 520,12, Somijā – 223,97, Austrijā – 212,65, savukārt vidēji ES valstīs – 240,44³⁶. Kopējā mirstība no asinsrites sistēmas slimībām sievietēm ir augstāka (732,8 uz 100000 iedzīvotāju) nekā vīriešiem (690 uz 100000 iedzīvotāju). Savukārt vecuma grupā no 0-64 gadiem vīriešiem mirstība (243,0 uz 100000 iedzīvotāju) no asinsrites sistēmas slimībām ir trīs reizes augstāka nekā sievietēm (77,6 uz 100000 iedzīvotāju).³⁷ Neskatoties uz to, ka kopš 2001.gada kopējais standartizētais mirstības rādītājs no asinsrites slimībām Latvijā katru gadu ir nedaudz samazinājies (2001.gadā – 606,82 uz 100 000 iedzīvotājiem), asinsrites sistēmas slimības joprojām ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā.

Pirmreizēji reģistrēto sirds un asinsvadu slimību skaits gadu no gada palielinās un kopumā Latvijā saslimstība ar tām ir ļoti augsta. 2009. gadā no visām sirds un asinsrites sistēmas slimībām vadošo vietu ieņēma hipertensīvās slimības – 38,2%, cerebrovaskulārās slimības – 15,1 %, stenokardija – 10,9 % un hroniskas sirds išēmiskās slimības – 8,6%³⁸.

Latvijas iedzīvotāju sirds veselību būtiski ietekmē augstā sirds un asinsvadu slimību riska faktoru izplatība populācijā. Pēc Latvijas iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma datiem³⁹ paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg novērojams vidēji 45% iedzīvotāju, sasniedzot 60 – 70% biežumu vecuma grupā pēc 55 gadiem. Augsta ir kopējā holesterīna (virs 5.0 mmol/l) izplatība – no 40-50% 25 – 34 gadu vecumā līdz 75-85% vecuma grupā virs 55 gadiem. Ap 34% iedzīvotājiem ir paaugstināta tukšās dūšas glikēmija virs 5,66 mmol/l, bet 5,4% sasniedz cukura diabēta diagnostisko kritēriju 7.0 mmol/l. Novērota arī bieža aptaukošanās izplatība – vairāk nekā 30% iedzīvotāju ķermeņa masas indekss pārsniedz 30 kg/m². Šie dati liek pievērst uzmanību iedzīvotāju attieksmei pret savu veselību un prasmei sasaistīt riska faktoru esamību ar iespēju nākotnē saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Latvijas iedzīvotāju rūpes par savas veselības saglabāšanu pakāpeniski pieaug, tomēr tās nav pietiekamas. 2008. gadā veiktajā pētījumā 73,5% aptaujas respondentu atzina, ka pēdējā gada laikā ir mērījuši asinsspiedienu, 28% – mērījuši holesterīna līmeni asinīs, 31,8% – mērījuši cukura līmeni asinīs. Iedzīvotāju profilaktiskā aktivitāte pieaug līdz ar vecumu, bez tam pētījumi rāda, ka sievietes šajā jomā ir aktīvākas. Katram trešajam (30,9%) iedzīvotājam, kas bija mērījis holesterīna līmeni asinīs, tas bija paaugstināts: vīriešiem vecuma grupā 55– 64 gadi 42,6%, bet sievietēm šajā vecuma grupā – pat 52,1%. Kā pozitīvs jāvērtē fakts, ka paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumā lielākā daļa – 84,3% iedzīvotāju ir saņēmuši uztura rekomendācijas.⁴⁰

Sirds un asinsvadu sekundārās profilakses stāvokļa starptautisks pētījums⁴¹ parādīja, ka Latvijā koronārās slimības pacienti pēc miokarda infarkta vai sirds operācijas turpina smēķēt (21,6%), ir ar palielinātu ķermeņa svaru (80,9%), paaugstinātu asinsspiedienu (58,6%), paaugstinātu holesterīna līmeni (64,0%) un 23,8% pacientu ir cukura diabēts. Šie dati parāda, ka riska faktoru izplatība un novēršana nav tikai vispārējās populācijas problēma, bet attiecas arī uz slimajiem.

Nozīmīgs risināmais uzdevums Latvijā ir sabiedrības informētības uzlabošana, personisko iemaņu attīstības veicināšana un dzīvesveida un uzvedības maiņas veicināšana, lai ar vienkāršiem un efektīviem pasākumiem nodrošinātu labu sirds un asinsrites sistēmas stāvokli. Efektīvākā sirds un asinsvadu slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana un regulāras fiziskas aktivitātes, kā arī tādas pārtikas izvēle, kas atbilst racionāla jeb fizioloģiska uztura principiem (palielinot augļu, dārzeņu patēriņu un samazinot sāls un piesātināto taukskābju patēriņu uzturā) un adekvāta ķermeņa svara uzturēšana.