KOPSAVILKUMS.
Diplomdarbā “ Parērētāja psiholoģija, kā reklāmas stratēģijas faktors” risina problēmu par firmas reklāmas attīstību, kad aktuāli paliek patērētāja iesajstība reklāmai.
Darbā izskata patērētāja informācijas procesa apstrādi, kurš sastāv no pieciem etapiem: kontakts, uzmanība, saprašana, uztvēršana, iegaumēšana.
Kontaktu var skaidrot kā reklāmas kairinājuma tuvību, kura ļauj iedarbināt vienu vai vairāka cilvēka jūtām. Jūtu aktivizācija notiek tad, kad kairinājums atbilst jūtu zemākajai pakāpei vai pārsniedz to.
Uzmanība, tas ir resursu iepazīšanās process, kurš ir pavērsts uz pienākta stimula apstrādi. Šo resersu ierobežojums saista uzmanības selektivitāti. Patērētāja uzmanības piesaistīšana - viena no galvenajām problēmām, kuru pārvarēt palīdzēs saprašana, kādi faktori iedarbojās uz uzmanību (pērsonīgie un pieskaitīti stimuliem). Personīgus faktorus jāizskata kā ierobežojumi un kavēkļi, pārvarējums dod saprašanu par stratēģijas efektivitāti.
Faktori, kurus pieskaita pie stimuliem raksturo pašie stimuli. Starp viņiem - izmērs, krāsa, intensivitāte, kontrasts, pozīcija, virziens, kustība, apstākļa mainīšana, izolācija, jaunums, “nosacīti” stimuli, reklāmu paziņojuma ievērojamās personas. Šos faktorus firma var izmantot konkurences cīņā par patērētāja uzmanības piesaistīšanu.
Saprašanas stādijā notiek patērētāju stimulu interpritācija. Geštaļtpsiholoģija parāda arī nedadz svarīgus stimula organizācijas principus: vienkāršību, attēlus un fonu viengabalainību. Galvenais ir patērētāja prasme klasificēt kairinātājus. Sekojošā stimula aktualizācija notiek sematiskajā vai attēlotā formā un stimula apstrādē.
Izpratni ietekmē šādi faktori: patērētāja zināšanu līmenis, motvācija vai ieinteresētība, viņu gaidīšana. Faktori, kas attiecas uz stimuliem, tādi kā psiholingvistiskie stimula raksurojumi vai stimulu apstrādes kārtība, tā pat var ietekmēt izpratni.
Patērētāja uztveres laikā notiek jaunu vai daļēji atjaunotu zināšanu vai attiecību pārliecību vedošana. Informācijas atzīšanu nosaka konkrētās izziņas un emocionālā reakcija.
Informācijas apstrādāšanas procesa pēdējais etaps - iegaumēšana, kura sevī ietver saņemto informācijas novietošanu ilgstošajā atmiņā. Atmiņa sastāv no trījām dažādām informācias novietošanas sistēmām:
sensora atmiņa
īslaicīga atmiņa
ilgstoša atmiņa
Iekļūta informācija sensoru atmiņā tiek analizēta pamatā pēc tādiem fiziskajem raksturojumiem, kā skaļums vai tonis. Vizuālā apstrāde šajā etapā nosaukta par portreta, bet skaņu apstrāde par skaņu kairinātāju. Izejot sensoru apstrādes stadiju informācija nokļūst īslaicīgajā atmiņā, kurā turpinājās informācijas apstrādāšana. Ilgstoša atmiņa - tā nav ierobežota un tā ir mūsu zināšanu parstāvīga krātuve.
Otrajā daļā tiek risināti praktiskie jautājumi, reklāmas stratēģījas izstrādes, un komunikacionālas politikas veidošanu. Tirgus segmentācija - tās ir process kurš vērš uzmanību uz preču un pakalpojumu noformēšanu vai izgatavošanu, lai tie kļūtu vēl īpaši pievilcīgi.
Torgus segmentācijai var izmantot dažādu veidu pārmaiņu kategorijas:
ģiogrāfisku - pilsēta, piepilsēta, rajona centrs un t.t.,
demogrāfisku - dzimums, vecums, izmērs un ģimenes dzīves veic,
psihografisku - personības tips un dzīves veids,
uzvedībisku - priekšrocība, produkta izmantošanas apjoms un patērētāja lojālību.
Reklāma informē savus klientus par firmu, par tās popularitāti un viņas apgrozījumiem. Reklāmas mērķis ir pārliecināt cilvēkus izmēģināt preci vai pakalpojumu un pēc pārbaudes - atkārtot pirkumu. Parstāv dažādu veidu reklāmas: preču reklāma, institucionālā (firmas imidžu veidošana), jalīdzinošā, konkurējošā. Reklāmas veidi - informatīvais, atkārtošanas, ierunāšanas. Reklāmu darbības etapi - reklāmu darbības uzdevuma uzstādīšana, reklāmu pievēršanas izstrāde, līdzekļu izvēle un laika nosacījums, reklāmu budžeta izstrāde, reklāmu darbības efektivitātes vērtējums. Reklāmas izsplatīšanas līdzekļi - avīzes, TV, radio, žurnāli, izstādes, vitrīnas ar precēm, plakāti un t.t.
Trešajā daļā izskata reklāmu pārdošānas vietas. Ši reklāma pievērš pircēju uzmanību. Viņu izvieto veikalos jeb tur, kur var saņemt preci vai pakalpojumus.
Galvenā loma ir reklāmas teksta sastādīšana. Pastāv dažādi tekstu tipi: informatīvais, atgadīšanas tips, pārliecinošs un iespaidīgs. Reklāmas teksts sastāv no 5.elementiem: nosukuma, zemnosaukuma, pamatteksta, pāraksta, komentāra reklāmas lozunga.
Nosukums pievērš uzmanību teksta, ieinteresē pircējus.
Zemteksts - savieno nosukumu ar pamattekstu.
Teksts ir varāko reklāmu galvēna sastāvdaļa. Viņš paskaidro reklāmas galveno saturu. Lielu iespaidu atstāj fotogrāfiju, ilustrāciju izmantošana.
Reklāmas lozungs parādās kopā ar firmas nosaukumu vai firmas zīmi.
Reklāma izmanto aukstās kvalitātes burtus un attēlus, kuri pastiprina reklāmas tekstu. Zem attēla var izmantot zīmējumu, foto uzņēmumu, diopositīvu.
Izpētot ārējas reklāmas īpašības tirgošanas vietās ir dotas rekomendācijas “Infoimpeks” firmai.