10 ( 11 ) – 13 ( 14 )G. - jaunākie pusaudži
13 ( 14 ) – 15 ( 16 ) G. - vecākie pusaudži
Robežu nosaka pubertātes jeb dzimumbrieduma parādības organismā. Meitenēm šīs pārmaiņas sākas agrāk nekā zēniem.
Jaunākie pusaudži.
Viņiem strauji aug garumā ( sevišķi rokas, kājas ).Atpaliek vidukļa un iekšējo orgānu augšana un attīstība. Šāda disproporcija rada organismam zināmu pārslodzi, tāpēc nedrīkst pusaudzi iesaistīt smagās un ilgstošās fiziskās nodarbības. Strauji norit arī pusaudžu garīgā attīstība. Galvenajos mācību priekšmetos strādā skolotāji speciālisti. Tomēr jaunāko pusaudžu garīgajā attīstībā vēl ir sastopamas dažas iepriekšējo gadu īpatnības ( nenoturīga uzmanība, konkrētā domāšana u.c. ) Raksturīga ir vēlēšanās līdzināties pieaugušajiem.
Vecāko pusaudžu – tupinās augšana garumā. Pamatskolas vecākajās klasēs vērojama liela individuālā atšķirība skolēnu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Pēdējo lielā mērā nosaka attieksme pret mācībām, intereses un sekmes iepriekšējās klasēs.
Vecākā skolas posma.
Šai vecumposmā noslēdzas augšana garumā un pakāpeniski iestājas auguma nobriedums. Pilnveidojas arī psihiskie procesi ( dalītā uzmanība, loģiskā atmiņa, abstraktā domāšana ) un nostiprinās rakstura īpašības.
|
Raksturs ( (emocijas ) |
Uzmaniba |
Darbs |
Intelektuala attīstība |
Fiziska attīstība |
1.klass |
Emocional. nenoturīgi,
|
Vēl ir nenoturīga, uztvere ir asa, bet īslaicīga ( gruti sagla- bāt uzmanību ilgtermiņa ). Uzmanības koncentrāci-jas laiks ~ 15 min.
|
Var klausot pieaugušo pas- skaidrojumos, atbildet uz konkrētiem jautājumieim,bet mācību viela ir daudz jāatkārto. Skolotājiem ir jā- ievēro ša vecumposma psiholoģiskās īpatnības un māc. metod. prasības : bieža metožu un formu maiņa,saistība ar rotaļu elementiem un kustību daudz- veidība.
|
Šis ir izziņas vecums.Turpinas psihiskā attīstība, labāk attīstīta mehā- niskā nekā lo- ģiskā atminā, domāšana ir konkrēta, ab- straktā domā- šana viedojas lēni. |
Turpinās in- tensīva ķerme- ņa augšana ga- rumā un kustību koor- dinācija.Ir iespējami mu- gurkaulāja iz- liekumi.Vajag jāļauj daudz spēlet uz ko- ordin. attīstību. Atpūs- ties un paskrai- dīt svaigā gaisā |
3.klass |
Emocionala – vel nav stabilas |
Nav tik neno- turīga,bet skol- nieks cenšas rūpīgi izpildīt skol. prasības. Bet vel ir iero- bežotas atmiņas iespē- jas un spējas pieņemt ātrus lēmumus. Uzmanības koncentr. laiks ~ 20 min. |
Labi pieņiem māc. informāciju ne tikai ar valo- das starpniecību ( skolotāja), bet strada ar grā- matu ( lasīšana, rakstveida, vingrinājumi ). Attīstīta atmiņa un lo – ģiskā domāšana ( matemātika, dzejolis ).
|
Atslēgas vārds – kompetence. Viņš ātri var pārslēgties no viena sfēras uz otru.Turpinās psihiskā attīstība.Domine mehāniskā atmiņa ( viegli iegaumē vārdus svešvalodā bet grūtības sagādā gram. likumi). Abs- traktā domā- šana paātrinā- ta ar īpašiem mācību vin- garinājumiem. |
Nepieciešams dienas režīms,vienvei- dīgā fiziskā slodze un atpūta. Turpinat vingr. uz koordin. at- tīstību. ( Spor-ta nodarbī- bām, kurās var spēlet bez kom- pleksām kustī- bu iemaņām un stratēģijām. |
6.klass |
Emocionala – nav stabilas. Nespēdami tos kritiski novērtēt, pusaudži nereti pārņem negatīvās īpašības ( sāk smēķēt, lietot alkoholu.Raksturī-ga ir vēlēšanās līd- zināties pieaugušajiem. |
Vel ir nenoturīga uzmanība, nepieciešama, lai izstrādātu konkrētus domāšanas. Uzmanības koncent. laiks ~ 25 min. |
Labi pieņiem jauno mācību informāciju.Var strādāt patstāvīgi ar grā-matu.( uzskates metodes – demonstrējumi, ekskursijas, patstāvīgie darbi).Skolēni raksta īsus sacerējumus jeb domrakstus.Va -jag attīstīt abstraktas domāšanas |
Turpinas psihiskā attīstība. Jopro-jām domine mehāniskā atmi-ņa. Ir attīstīt loģis-ka domāšana. Bet tas ir interešu meklējumu laiks. |
Šis vecuma grupas bērni visumā ir gatavi, lai pie- dalītos vairumā sporta aktivitašū, ku- rās ir nepiecie- šamas kom- pleksākas kus- tību iemaņas un izziņas spējas .Uzsvars nodarbībās jā- turpina likt uz kustību iema- ņu attīstību, bet var sākt ietvert norādījumus par taktiku. |
9.klass* |
Var teikt, ka nervu sistēma stabila un raksturs ir gandrīz veidojas. Vērojama skolēnu attīs –tība pret mā –cībām,intere –ses un sekmes iepriekšējās klasēs. |
Laba uzmanī – ba. Uzmanības koncentr. laiks ~ 30 min. |
Prot analizēt, iz-pildīt patstāvīgumu darbu, mēģināt izpildīt pētniecību darbu( laboratorijas un praktiskie darbi ) Skolēni raksta dažādus lietišķos rakstus: vēstules, iesniegumus, ziņojumus, paskaidrojumus u.c. |
Turpinās psihiskā attīstība.Adstraktā domāšana, loģiskā atmiņa. |
Turpinās aug –šana garuma. Fiziskām slod –zēm jābūt ar tādu efektu, lai attīstīt kērme –nā muskuļu spēku un koor-dināciju. |
12.klass* |
Nostiprinās rakstura īpa- šibas. |
Laba uzmanība. Uzmanības koncentr. laiks ~ 45 min. |
Prot analizēt, no- vērtēt dažādas nodarbībās si- tuācijas , pama- toti argumentēt savu viedokli, prot vienkārša valodā klasesbie- dram izskaidrot kāda uzdevuma noteikums.Var iesaistīties vai patstāvīgus vai pētniecibus darbiem . Skolēni raksta referātus par skolotāja norādītajiem tematiem.
|
Pilnviedojas psihiskie pro – cesi ( loģiskā at - miņa, abstraktā domāšana )
|
Šai vecumpos- mā nosēdzas augšana garu- mā un pakā – peniski iestājas auguma nob – riedums. Zēni fiziskajā attīstī- bā panāk un pat apsteidz meitenes.Attīs- tītākie jaunieši šai vecumposmā gūst labus pa – nākumus spor- tā. |
Par vecumu no 12 līdz 18 gadiem. Galvenās psiholoģiskas īpatnības :
Maksimālisms – šeit un tagad, tūlīt un nekad
Ideālu meklēšana
Norobežošanās no apkārtējiem – tāpēc bieži nonāk konfliktā ar vecākiem, skolotājiem.
Pamatizglītības satura un izglītošanās aspektu raksturojums.
Ir reglamentējošs dokuments, kas nosaka mācību priekšmeta mācīšanas mērķus, uzdevumus, obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi, kā arī mācību sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.
Valsts politika pamatizglītības satura reformai līdz 2005.g. pāreja no liela daudzuma informācijas apguves uz prasmēm darboties ar to – praktiskā orientācija praktiskai dzīvei noderīgu atziņu un prasmēm akcentēšana mūsdienu tēmu ietveršana izglītības saturā pārblīvētību, dublēšanos pretrunīgumu. Kopumā to nosaka atbilstoši izglītības pakāpei ( vsk., psk., ) un virzienam ( milit., humanit., ) :
Izglītības programmu mērķus un galvenos uzdevumus
Izglītības mērķis ir nodrošina pozitīvu un atbalstošu saskarsmi audzēkņu zināšanu un prasmju apguvei un attieksmju veidošanai, organizē un vada mācību un audzināšanas darbību pedagoģisko mērķu sasniegšanai, analizē un vērtē audzēkņu iegūtās zināšanas un prasmes, veido audzēkņu radošo attieksmi un patstāvību izglītības procesā, sadarbojas ar audzēkņu ģimenēm.
Obligāto saturu katrā konkrēta priekšmeta; Skolēnu iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.
Mācību priekšmetam ir savi izglītojošie, audzinošie un attīstošie uzdevumi, ko nosaka zinātnes, mākslas vai prakses nozare. Tos veicot specifiskos uzdevumus, vienlaikus ir jāattīsta skolēnu radošaš, analītiski kritiskās, sadarbības prasmes, jāmāca, kā atrast atbilstošu informāciju dažādos literatūras avotos, kā praktiskajā darbā izmantot mācību grāmatu, kā novērtēt sevi un savus biedrus. Skolēni ir jāiemāca mācīties patstāvīgi un sadarbojoties. Atkarībā no stundas mērķa un uzdevumiem, skolēniem vajadzētu mācīties meklēt un iegūt informāciju, dalīties ar to, novērot un novērtēt savu un citu darbību, risināt problēmas, argumentēt savas domas un pieņemt arī atšķirīgus viedokļus. Visas mācības veidos attīstāmas šādas vispārējās prasmes un personības spējas : pašizpausmes, radošās, analītiski kritiskās, vērtējošās, sadarbības, saziņas, matemātiskās, mācīšanās un praktiskās darbības prasmes.
