Vingrinājumi :
Konstruktīvie vingrinājumi ir variatīvo vingrinājumu augstākā pakāpe. Te jaunrade nav tikai atsevišķa sastāvdaļa, bet aizpilda visu skolēna darbību kopumā. Raksturīgi piemēri ir konstrukcijas uzdevumi ģeometrijā, fizika, darbmācībā, domraksti dzimtajā valodā un vizuālie daiļdarbi ( sacerējumos, referātos, zīmēšanā, veidošanā, telpisko modeļu, rasējumu izpildē utt ). Šie vingrinājumi attīsta grafisko un telpisko iztēli, novatorisku domāšanu, izkopj sensoriskās un motoriskās prasmes un spējas.
Heiristiskie vingrinājumi ir diagnostisko vingrinājumu turpinājums pētniecības virzienā. Heiristiskā darbība neapstājas pie situācijas diagnozes, bet cenšas arī to izskaidrot – noteikt parādību cēloņus un atklāt likumsakarības. Šāda vingrinājuma dominante ir induktīvā domāšana ( analīze, salīdzināšana, abstrahēšana un vispārināšana ).
Pētnieciskie vingrinājumi ir heiristisko vingrinājumu augstākā pakāpe. Tie tiek attīstīta izziņas interese, prasme veikt eksperimentu utt.
2.. Izveidot savu vielu sociālo prasmju attīstīšanai 1,3,6,9,12 klašu grupās minēt konkrēto sociālo prasmi un tās attīstīšanas līdzekli. Noformēt tabulas veida.
Cilvēku darbības veidi ( rotaļa, darbs, zinātne, sports, māksla u.c. ) cieši saistīti ar apkārtējās pasaules un pašam sevis izzināšanu. Mācības arī ir darbība. Mācību mērķi izriet no sabiedrības garīgajām un materiālajam vajadzībām, zinātnes un kultūras attīstības līmeņa. Mūsdienās izvirzās vajadzība pēc cilvēkiem, kas būtu zinoši, demokrātiski noskaņoti un spējīgi radoši darboties brīva tirgus apstākļos.
Viens no galvenajiem mācību procesa uzdevumiem ir skolēna iesaistīšana aktīvā izziņas procesā. Bet kā stimulē skolēnu pārvarēt zināmas grūtības zināšanu, prasmju un iemaņu apguvē? Skolas un izglītības sistēmu sabiedrība veido un uztur, rūpēdamās par savas jaunās paaudzes sagatavošanu dzīvei. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunatne šo sava mūža posmu , skolas gadus, aizvadītu sekmīgi un tiešam tiktu arī sagatavota pilnvērtīgai darba dzīvei, prastu patstāvīgi un pareizi izvēlēties turpmāko dzīves ceļu. Skolēni mācās no 6 ( 7 ) līdz 18 ( 19 ) gadu vecumam. Šai laika posmā notiek intensīva fiziskā ( somatiskā ) un garīgā attīstība. Izmaiņas notiek it kā nemanot, tomēr ar katru nākamo klasi tās ir konstatējamas kā vispārēja parādība. Zinot katras klases skolēnu tipiskās vecuma īpatnības, iespējams arī vieglāk un pareizāk izprast katra skolēna individuālās īpatnības. Vieglākas pārskatāmības dēļ pedagoģijā pieņemts bērnus, pusaudžus un jauniešus sagrupēt pēc vispārējās attīstības īpatnībām noteiktās grupās – vecumposmos. Šis iedalījums ir saskaņots ar skolu sistēmas pakāpēm ( sākumskola, pamatskola, vidusskola ), kam savukārt tiek piemērota skolotāju izglītošana darbam ar attiecīgā posma skolēniem.
Vecumposmu īpatnības.
No 0 – 3 g. – agrā bērnība
No 3 – 6 ( 7 ) g. – pirmsskolas posms ( vidējā bērnība )
No 6 ( 7 ) -10 ( 11 ) g. – jaunākais skolas posms ( vēlā bērnība )
No 10 ( 11 ) – 15 ( 26 ) g. - vidējais skolas posms ( pusaudži )
No 15 ( 16 ) – 18 ( 19 ) g. – vecākais skolas posms ( agrā jaunība )
No 18 ( 19 ) – 23 ( 24 ) g. – vēlā jaunība
Atšķirīgs var būt arī individuālais attīstības līmenis katrā posmā un katrā dzīves gada. Tomēr neatkarīgi no minētajām novirzēm katram vecumposmam paliek savas tipiskās attīstības īpatnības, kas vienlaikus arī ļauj prognozēt šo audzēkņu turpmākās attīstības perspektīvas.
Jaunākais skolas posms.
Normāli attīstīts bērns 6 – 7 gadu vecumā spēj ieklausoties pieaugušo paskaidrojumos, stāstījumos un lasījumos no grāmatām, kā arī saņemot atbildes uz konkrētiem aktuāliem jautājumiem. Stingri noteiktas dienas režīms, vienveidīgā fiziskā slodze un garīgais sasprindzinājums mācību stundās bērnu ļoti nogurdina. Lai saglabāt pozitīvo attieksmi, skolotājiem ir jāievēro šā vecumposma psiholoģiskās īpatnības un mācību metodikas prasības : bieža metožu un formu maiņa, saistība ar rotaļu elementiem un kustību daudzveidība. Arī šā vecumposma turpinās strauja psihiskā attīstība. Bērna uzmanība vēl ir nenoturīga. Uztvere ir asa, bet īslaicīga – tāpēc mācību viela ir daudz jāatkārto. Bērnam ir labāk attīstīta mehāniskā nekā loģiskā atmiņa.
Pusaudžu vecumu iedala divās apakšgrupās :