4. Lokālā datortīkla arhitektūra.

Tīkla arhitektūra ir datoru tīkla uzbūves koncepcija un tā darbības principi. Tīkla

arhitektūra nosaka datoru tīkla fiziskos parametrus un ir balstīta uz kādu no topoloģijām.

Datoru tīklā var izdalīt aktīvos un pasīvos elementus. Aktīvie elementi saņem un noraida datu

paketes, kā arī aktīvi piedalās datu apmaiņas procesā. Aktīvās iekārtas ir:

tīkla adapteri, kas atrodas datorā un ir informācijas raidītāji un tās saņēmēji;

centrmezgli, komutatori un maršrutētāji, kas kalpo tam, lai no raidītāja informāciju

nosūtītu adresātam.

Pasīvie komponenti ir kabeļi un to savienojumi, kas nodrošina, ka signāls no vienas

aktīvās iekārtas nonāk citā.

Tīklu veidi

No tīklu organizācijas viedokļa, tīklus var iedalīt divās lielās grupās:

vienādranga (peer-to-peer) tīkli;

tīkli ar izdalītiem (dedicated) serveriem.

Vienādranga tīkls

Vienādranga tīklā katrs dators var būt gan klients, gan serveris vai apvienot abas šīs

funkcijas. Šādā tīklā parasti tiek kopīgi izmantotas dažādas iekārtas, piemēram, CD-ROM,

skeneri, printeri. Katrs vienādranga tīkla lietotājs var piešķirt tiesības citiem lietotājiem piekļūt

noteiktiem sava datora resursiem jeb nodot tos kolektīvai lietošanai (sharing). Vienādranga tīklā

parasti ir vairāki serveri, jo failus ir izdevīgāk glabāt tajā datorā, kurā tos visbiežāk lieto.

Lai izveidotu vienādranga tīklu, ir nepieciešami papild līdzekļi – katram datoram ir

vajadzīga tīkla karte, bet datori savā starpā ir jāsavieno ar kabeļiem. Vienādranga tīkli ir

piemēroti darbam nelielās grupās. Ja šādā tīklā esošo datoru skaits pārsniedz 10, tīkla darba

ātrums jūtami samazinās

Vienādranga tīkla priekšrocības ir:

lētums;

vienkāršota vadība;

elastīga struktūra.

Trūkumi:

pieaugot lietotāju skaitam un darba intensitātei, vienādranga tīklu serveri kļūst arvien

lēndarbīgāki.

Klients-serveris tipa tīkls

Klients-serveris arhitektūras tīkla centrā atrodas jaudīgs dators (serveris), kas ir savienots

ar pārējām darba stacijām (klientiem). Izdalīti serveri parasti ir nepieciešami tīklos, kuros ir

vairāk nekā 10 datoru. Izdalīts serveris, pateicoties tā specializācijai, ir ātrdarbīgāks, nodrošina

augstāku slepenības pakāpi un darbībā ir stabilāks nekā vienādranga tīkla serveris. Izdalīts failu

serveris ļauj uz kopējā diska glabāt ne tikai datus, bet arī izpildāmās programmas.

Tīkla vadību, t.i., atsevišķu darba staciju vadību un ārējo tīkla ierīču kontroli veic ar

speciālas jaudīgas programmatūras palīdzību.

Resursu koplietošana

Serveris tiek projektēts tādā veidā, lai dotu pieejas iespējas failu un printeru kopai, pie tam

nodrošinot augstu veiktspēju un aizsardzību. Datu pieejas vadība un administrēšana tiek veikta

centralizēti. Resursi parasti tiek izvietoti arī centralizēti, kas atvieglo to meklēšanu un

apkalpošanu..

Aizsardzība

Galvenais arguments, kas nosaka tīkla uz servera pamata izvēli, parasti ir datu drošība.

Tādos tīklos, kā Windows NT, ar drošības problēmām var nodarboties viens administrators: viņš

veido vienotu drošības politiku (security policy) un to pielieto attiecībā uz katru tīkla lietotāju.

Datu rezerves kopēšana

Tā kā vitāli svarīga informācija izvietota centralizēti, t.i., koncentrēta vienā vai vairākos

serveros, nav grūti veikt tās regulāro rezerves kopēšanu (backup).

Redundance

Pateicoties sistēmu pārpilnībai, jebkurā serverī dati var tikt dublēti reālā laika režīmā, tāpēc

jā tiks sabojāta informācijas galvenā krātuve, informācija nebūs pazaudēta – vienmēr varēs

izmantot rezerves kopiju.

Lietotāju skaits

Tīkli uz servera pamata spēj uzturēt tūkstošus lietotāju. Vadīt tāda izmēra tīklus, ja tie būtu

vienādranga, būtu neiespējams.

Aparatūra

Tā kā klienta dators nepilda servera funkcijas, tā raksturlielumu prasības nosaka pats

lietotājs.