Vispārīgās un speciālās tiesībās

Vispārīgās tiesības vienādā mērā pieder visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālās, profesionālās vai citas piederības. Tādas ir praktiski visas konstitucionālās tiesības – tiesības uz darbu, tiesības uz izglītību, tiesības uz goda un cieņas aizsardzību utt.

Speciālās tiesības ir īpašas tiesības, kuras atspoguļo dažādu iedzīvotāju grupu specifiku, papildina vispārīgās tiesības un nav ar tām pretrunā. Piemēram, pensionāru, deputātu, bērnu tiesības utt.

Cilvēka un pilsoņa tiesībās

Cilvēka tiesības piemīt katram cilvēkam sakarā ar viņa piedzimšanas faktu. Cilvēka tiesības ir dabiskās tiesības un to saturu nosaka bioloģiska un garīga cilvēka daba. Latvijas Republikas Satversmē ir virkne pantu, kuri sākas ar vārdiem: „Ikvienam ir tiesības...” un tas nozīmē, ka attiecīgajos pantos minētās tiesības piemīt katram cilvēkam, piemēram, ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, ikvienam ir tiesības uz izglītību utt.

Pilsoņa tiesības ir juridiskas iespējas, ko noteic konkrēta valsts saviem pilsoņiem. Satversmes 101. pantā ir teikts, ka ”Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā...”. Ar šīm tiesībām ir apveltīti tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Cilvēka tiesību un pilsoņu tiesību apjoma atšķirības nav lielas, tomēr pilsoņiem tiesības ir nedaudz plašākas. Bieži vien mūsdienās kopā ar jēdzieniem ‘cilvēka tiesības’ un ‘pilsoņa tiesības’ tiek izmantots termins ‘personas tiesības’, kas aptver gan cilvēka, gan pilsoņa tiesības un ir piemērojamas jebkurai sabiedrībai un valstij.

Pamattiesību iedalījums pēc paaudzēm

Pirmās paaudzes pamattiesības ir personiskas un politiskas tiesības. Šis tiesības katrā zina ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tā kā tās veido demokrātijas organizatorisko pamatu un pastāv kā vērtība, uz kuras pamata varai savi jāierobežo un uz kuru tai jāorientējas. Ar terminu ‘personiskas un politiskas tiesības’ apzīmē tiesības, kas piemita ikvienam cilvēkam un bez kuram dzīve mūsdienu sabiedrībā nebūtu iespējama. Pie šīm tiesībām pieder:

• diskriminācijas aizliegums un tiesības uz vienlīdzīgumu likuma un tiesas priekšā;

• tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;

• spīdzināšanas aizliegums;

• tiesības uz lietas izskatīšanu tiesa;

• nevainīguma prezumpcija;

• tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību;

• tiesības uz reliģijas un ticības brīvību;

• tiesības uz vārda brīvību;

• publicēšanas un biedrošanas brīvība;

• tiesības uz īpašumu;

• tiesības pildīt valsts dienestu.

Otrās paaudzes pamattiesības ir sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Šis tiesības prasa lai valsts apmierina personas ekonomiskās, sociālās un kultūras vajadzības un izsniedz pienācīgus pakalpojumus šajās jomas. Sociālo tiesību kā otrās paaudzes tiesību īstenošana ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem.

Pie otras paaudzes pamattiesībām pieder:

• tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu, kas nav mazāks par valsts noteikto minimumu;

• tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu;

• tiesības uz koplīgumu;

• tiesības uz sociālo nodrošinājumu;

• tiesības uz izglītību;

• tiesības uz medicīniskās palīdzības minimumu;

• tiesības piedalīties kultūras dzīvē, izmantot zinātnes progresa un tā praktiskas lietošanas rezultātus, saņemt morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas izriet no jebkuras zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir;

• tiesības uz kulturālo izdzīvošanu, kultūras mantojumu, tiesības piedalīties kultūrpolitikas veidošana.

Trešās paaudzes pamattiesības ir t.s. solidaritātes jeb kolektīvas tiesības, kas veidojušās 20. gadsimta otrajā pusē. Pie solidaritātes tiesībām tiek minētas tiesības uz atbalstu cilvēces katastrofu gadījumā, tiesības uz attīstību, mieru, tīru vidi. Arī Satversmē tiesa tekstā ir nodrošināta viena no trešās paaudzes pamattiesībām – Satversmes 115. Pants paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.