Informācijas mērvienības

1 baits B= 8biti

1 kilobaits KB= 2¹⁰ jeb 1024baiti

1 megabaits MB=2¹⁰ KB = 2²⁰ baitu

1 gigabaits GB=2¹⁰ MB =2²⁰ KB = 2³⁰ baitu

1 terabaits TB=2¹⁰ GB = 2²⁰ MB =2³⁰ KB = 2⁴⁰ baitu

Piem. 1: 3 MB = 32¹⁰ KB = 32¹⁰2¹⁰ baiti = 32²⁰ baiti = 32²⁰8 biti = 32²³ biti

Piem. 2: 2²⁵ biti = 2²⁵8 baiti = 2²² baiti = 2²²2¹⁰ KB = 2¹² KB = 2¹²2¹⁰ MB = 2² MB = 4 MB

Nospiežot uz klaviatūras kādu taustiņu, dators saņem kodu. Teksta kodēšanai izmanto speciālas kodu tabulas, kurās elektroniskā veidā ir norādīts, kāds binārais kods kurai rakstzīmei piešķirts. Binārais kods – bitu virkne, piem: 01001.

Kodu tabulā ASCII katrs simbols ir kodēts ar 1 baitu (8 bitus) - tas atļauj izmantot 256 (2⁸) dažādus simbolus. Tā piemēram, ja esat ierakstījis “dators”, tad tādas informācijas izvietošanai uz diska būs nepieciešami tikai 8 baiti- 6 burti un divi pēdiņu simboli.

Kodu tabulā Unicode katrs simbols ir kodēts ar 2 baitiem (16 bitiem) - tas atļauj izmantot 65536 (2¹⁶) dažādus simbolus. Ar to pietiek, lai vienā tekstā izmantot gan vairāku dažādu valodu burtus, gan matemātiskus un citus speciālus simbolus.

Datora galvenās sastāvdaļas

Visu datoru tehnisko nodrošinājumu vizuāli var nosacīti iedalīt 3 daļās:

• Sistēmas bloks

• Ievadierīces

• Izvadierīces

Sistēmas bloks

Sistēmas bloks sastāv no korpusa, kurā atrodas galvenās datora komponentes:

Procesors

Procesors ir datora “smadzenes”. Tas veic informācijas apstrādi un vada pārējo datora sastāvdaļu darbu.

Procesoru galvenie raksturojošie lielumi ir:

• Tips;

• Takts frakvence megahercos (MHz)

Nosacīti procesoru var sadalīt divās daļās:

• Aritmētiski loģiskā ierīce, kas ir paredzēta aritmētisko un loģisko operāciju izpildīšanai;

• Vadības ierīce, kas koordinē datora darbu.

Pamatplate (mātes plate)

Tai ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Tajā tiek iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un paplašinājuma kartes.

Pamatplates galvenie raksturojošie lielumi ir:

• Sistēmas kopnes

• Mikroshēmu komplekts

• Slotu skaits un tipi

B

3

arošanas bloks ir iekārta, kas veic maiņstrāvas pārveidošanu līdzstrāvā un nodrošina datoru iekārtām, kurās pašas nav tieši pieslēgtas elektrotīklam, dažādus nepieciešamos spriegumus. Barošanas bloku raksturo tā jauda.

Videokarte ir monitora vadības karte jeb kontrolieris. Datorā tā atbild par videoattēla formēšanu monitora ekrānā. Monitors ataino videoadaptera darbības rezultātus

Skaņas karti izmanto skaņu ievadīšanai un pārkodēšanai no magnetafona, mikrofona vai citām ierīcēm, mūzikas instrumenta, cilvēku balss, citu skaņu sintēzei, kodēto signālu pārveidošanai, lai tos varētu atskaņot akustiskajās sistēmas, dažādu akustisku efektu un apstrādes iespēju radīšanai.

Tīkla kartes ir nepieciešamas, lai datoru pievienotu datoru tīklam.

Atmiņas

Informācijas glabāšanai izmanto atmiņas ierīces. Tās iedala iekšējā atmiņā(atrodas uz pamatplates ) un ārējā atmiņā.

Iekšējā atmiņa

Datora sastāvā ir vairāki atšķirīgi iekšējās atmiņas veidi:

• Operatīvā atmiņa jeb brīvpiekļuves atmiņa (RAM) - glabājas datora darbības laikā nepieciešamā informācija. Ja elektrība pazūd, zūd visa arī visi tur esošie dati

• Kešatmiņa- izmanto kā pagaidu glabātavu starp procesoru un operatīvo atmiņu. Tās apjoms ir neliels, taču tā strādā ļoti ātri un paaugstina datora ātrdarbību.

• Lasāmatmiņa (ROM) - atrodas programmas un dati, kas nepieciešami darbības uzsākšanai un tā galveno sastāvdaļu vadīšanai. Mikroshēmu ar šo atmiņu sauc par BIOS.