A 1 paratūra/ Programmatūra. Informācijas tehnoloģija

Informācija ir jebkādas ziņas par pasauli.

Informatīvie procesi ir informācijas iegūšanas, uzkrāšanas, glabāšanas, pārraides, apstrādes un izmantošanas procesi.

Informātika pēta informācijas iegūšanas, uzkrāšanas, glabāšanas, pārraides, apstrādes un izmantošanas metodes. Turklāt īpaša uzmanība tiek veltīta šo procesu automatizācijai.

INFORMĀTIKA = INFORmācija + autoMĀTIKA.

Informācijas nesēji ir atmiņa un skaņa, zīmējumi, grāmatas, radio, TV, CD, DVD, ...

Informācijas tehnoloģija (IT) ir znāšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu. IT - informācijas iegūšanas, glabāšanas un izplatīšanas metodes un līdzekļi

Dators - tehniska sistēma (ierīču komplekts), kas saskaņā ar uzdotu programmu veic automātisku datu apstrādi un ievadizvadi..

Aparatūra - datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, ierīces un to savienojumi, kā arī konstruktīvie elementi (piemēram, korpusi).

Programmatūra (software)- datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.

Programma - instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no programmēšanas valodām. Programmas parasti tiek iedalītas sistēmprogrammās, palīgprogrammās un lietojumprogrammās.

Terminu procedūra bieži lieto, lai apzīmētu augsta līmeņa programmēšanas valodā uzrakstītas programmas daļu, kas veic kādu specifisku uzdevumu.

Datoru tipi

Datorus var klasificēt pēc dažādām piezīmēm:

1. Pēc ražīguma un pielietošanas jomām:

Vēsturiski pirmie tika ražoti lieldatori.

Lieldators (mainframe computer) tiek izmantots kā galvenais dators (serveris) lielās organizācijās un valsts iestādēs, kas vienlaicīgi spēj apkalpot daudzas programmas un vairākus lietotājus. Lieldatora aparatūra var aizņemt vienai vai divām istabām atbilstošu telpu.

Lieldatoriem ir liela ātrdarbība, daudz atmiņas, parasti tiem ir vairāki procesori (piemēram, lieldatora IBM S/390 operatīvas atmiņas apjoms ir 342 T; darba vietu skaits no 20 līdz 200000). Rezultātā tie ir dārgi - lieldatora cena var pārsniegt vairākus miljonus dolāru.

Superdators (supercomputer) ir visjaudīgākā tipa dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija. Tie ir daudzprocesoru un pat daudzmašīnu kompleksi ar paralēlas datu apstrādes iespēju. Superdatorus parasti izmanto zinātniskajos pētījumos sarežģītu procesu modelēšanai, meteoroloģisko prognožu izstrādāšanai, ekonomiskajām analīzēm un citu līdzīga rakstura uzdevumu risināšanai.

Mikrodatori (personālie datori - PC) paredzēts vienam lietotājām, darbam birojā vai mājās.

Minidators ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem. Atšķirības starp lieldatoru un minidatoru bieži vien ir neskaidras un šie divi vārdi gandrīz var viens otru aizstāt. Lieldatorus izmanto lielās organizācijās, bet minidatorus- vidējās. Daudzos gadījumos termins minidators tiek aizstāts ar terminu serveris.

Portatīvo datoru iespējas līdzinās galda datoru iespējām, taču tiem ir samazināts taustiņu daudzums (vienam taustiņam ir vairākas nozīmes) un iebūvēta pozicionēšanas ierīce (parasti kursorbumba vai skārienpaliktnis).

Tā kā portatīvo datoru izmēri ir mazi, to projektēšana un izgatavošana ir sarežģītāka. Portatīvie datori tiek komplektēti ar šķidro kristālu ekrānu, kas parasti ir dārgākā šo datoru sastāvdaļa. Savu specifisko sastāvdaļu dēļ, portatīvo datoru cena ir aptuveni divas reizes lielāka nekā galda datoriem.

Portatīvo datoru tipi:

• Klēpjdators (laptop)- raksturīgs atvāžams plakans ekrāns, normāla lieluma taustiņi un kuru iespējas ir tādas pašas kā personālajam datoram

• Piezīmjdators (notebook)- kuri ir mazāki par klēpjdatoriem un kuriem līdz ar to ir neliela tastatūra un ekrāns. Datu ievadīšanai tastatūras vietā dažkārt izmanto optisko zīmuli. Iespējas parasti ir tādas pašas kā klēpjdatoriem.

• Plaukstdators (palmtop)- kas ir tik mazi, ka tos var novietot plaukstā. Šo datoru iespējas ir ierobežotas, taču tie ir ērti izmantojami, piemēram, telefonu sarakstu, kalendāru un citas līdzīgas informācijas uzglabāšanai un apstrādei. Datu ievadei parasti izmanto gaismas zīmuli.

Personālais ciparasistents ir plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību. Personālais ciparasistents spēj atpazīt noteiktu rokrakstā rakstītu rakstzīmju kopu. Dažos PDA tiek izmantotas arī balss atpazīšanas tehnoloģijas.