Metālkeramika
Metālkeramikas
– tiek iegūta tehnoloģiskā procesā, kur nav nepieciešamības
pēc to sastāvdaļu kausēšanas. Metodes pamatā ir sapresēšana →
briketēšana
saķepināšana → deformēšana. Saistvielu, jeb matricu veido
metāla pulveris – alumīnijs, varš, titāns, u.c. Par leģējošo
sastāvu kalpo reto metālu un to oksīdu vai karbīdu pulveri. Pēc
deformēšanas konkrētajās formās, iedarbojoties augstām
temperatūrām un spiedienam – iegūst metālkeramikas
izstrādājumus, kuriem nav analogu, salīdzinājumā ar līdz šim
zināmiem metālu sakausējumiem, kušanas temperatūrās un statiski
dinamisko rādītāju efektivitātē. Ir iespējams bezgalīgi variēt
ar komponentiem, iegūstot visneticamākos rezultātus:
Kušanas temperatūru +4000oC (bet vairākumam līdz 1000oC)
Augstu korozijizturību, tai skaitā pret karstu gāzu iedarbību
Laba apstrādājamība ar griezējinstrumentiem (visiem šī īpašība nepiemīt)
Augsta nodilumizturība
Ļoti mazs termiskās izplešanās koeficients.
Secinājums
Mūsdienās bez nemetāliskiem materiāliem nebūtu ne kādu iespēju veidot to kas jau ir izveidots. Mēs nespētu iegādāties lētākus materiālus, ja viss būtu veidots tikai no metāla, un zaudētu arī daudz derīgu izrakteņu, kuri netiktu izmantoti maksimāli. Arī bez nemetāliem nevarētu pastāvēt autobūve, jo bez viņiem tas būtu ļoti dārgs un laika ietilpīgs darbs.