
- •Malnavas koledža
- •Nemetāliskie materiāli autobūvē, to priekšrocības un trūkumi Patstāvīgais darbs
- •Nemetāli
- •Polimēriskie materiāli.
- •Plastmasas un to īpašības.
- •Polietilēns
- •Fluoroplasts - 3
- •Fluoroplasts – 4
- •Organiskais stikls
- •Termoplastisko plastmasu īpašības
- •Poliamīdi
- •Termoreaktīvās plastmasas
- •Metālkeramika
- •Secinājums
Termoplastisko plastmasu īpašības
Poliamīdi
Poliamīdi – plastmasu grupa, pie kuras pieder kaprons, neilons, dederons, lavsāns u.c. Tie ir cieti kristāliski polimēri ar lieto elastību un mazu berzes koeficientu, kas noturīgi pret eļļu un benzīna iedarbību. Vienas orientācijas gadījuma iegūst poliamīdu šķiedru, diegus un plēves. Poliamīdiem ir maza sala noturība un higroskopiskums, kas rada īpašību izmaiņas: temperatūrās virs 100 °C strauji samazinās stiprība. Mazais berzes koeficients (f = 0,05) un lielā pretestība triecieniem un vibrācijām ļauj poliamīdus izmantot par gultņu materiālu. No poliamīdiem izgatavo zobratus, čaulas, skrūves, uzgriežņus, eļļas-benzīna vadus un armatūru, hidrosistēmu blīves un citas aparātu un mašīnu detaļas. No tiem izgatavo arī lielas stiprības šķiedru, diegus un plēves. Poliamīdu diegus plaši izmanto riepu kord auduma, virvju, zvejas tīklu, sadzīves priekšmetu un apăērbu izgatavošanai. No poliamīdiem izstrādājumus izgatavo ar spied liešanu, ekstrūziju, izpūšanu, izvilkšanu un mehānisko apstrādi.
Termoreaktīvās plastmasas
Atkarībā no pildvielas termoreaktīvās plastmasas iedala:
Pulverveida
Šķiedrveida
Slāņainās
Pulverveida plastmasas izmanto slēdžu, rokturu, plastmasas korpusu ražošanā
Šķiedrveida plastmasas izmanto sajūgu un bremžu uzliku izgatavošanā
Slāņainās plastmasas izmato elektrisko shēmu montāžas plašu izgatavošanai (getinakss-ar termoreaktīvajiem sveķiem piesūcināts papīrs); zobratu, laivu, automašīnu detaļu izgatavošanā (tekstolīts- ar termoreaktīvajiem sveķiem piesūcināts audums)
Lielāka nākotnes nozīme ir plastmasām ar kalnrūpniecības atlikumu, metālkausēšanas šlaku un stikla rūpniecības atlikumu pildījumu. Stikla voloknīti izmantojami automobiļu virsbūvju, dažādu korpusu, ieplūdes un izplūdes cauruļvadu (kolektoru) izgatavošanā. Temperatūras noturības tiem ir no +3200oC...+4000oC, bet īslaicīgi, līdz 20 sekundēm, tie iztur līdz +16000oC. Tas paver plašas iespējas izgatavot atbildīgas dzinēja detaļas, piemēram, turbokompresoru korpusu, un spārniņus (sūkņa ratu un turbīnas ratu). No stiklovolkonītiem izgatavo sajūgu disku uzlikas un bremžu uzlikas.
Termoaktīvo plastmasu īpašības
Gumija
Karsēšanas procesu sauc par vulkanizāciju
Ja sēra saturs gumijā ir :
1-5%, tad gumija ir elastīga līdz 30%, tad gumija ir neelastīga (cieta) – veidojas ebonīts. Nodilumizturības palielināšanai, gumijai pievieno oglekli.
Stikls
Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu atdzesē strauji, un tam nepagūst izveidoties tā kristāla struktūra. Stikls sastāv no silīcija oksīda SiO2, nātrija oksīda Na2O un kalcija oksīda CaO.
+ caurspīdīgs, izturīgs, maz dilstošs, ķīmiski inerts un bioloģiski neitrāls
- trausls
Skaņas un vibrāciju izolācija
Skaņas un vibroizolācijas parasti tiek taisītas no paralon viedīga materiāla vai arī no bituma lentām. Vibroizolācijā izmanto bituma lenas, bet skaņas izolācijā paralon viedīgu materiālu.
Ir divu veidu izolācija:
Skaņas izolācija
Vibroizolācija
Katra pilda savas funkcijas un iedarbojas uz dažādiem skaņas avotiem, kuri pamatā ir divu veidu - primārie un sekundārie Primārie ir tādi, kuri ir trokšņa pirmavots - motora rūkoņa, rupja riepu protektora skaņa ripojot pa asfaltu, tikko ieinstalētais sabs u.c. Sekundārie - parasti virsbūves bleķu rezonanse radītas vibrācijas, kuras ierosina primārie avoti.