5. Draiveri.

Draiveri ir nelielas programmas, kas nodrošina operētājsistēmas dialogu ar aparatūru.

Dziņus var iedalīt fizisko ierīču dziņos, kas nodrošina standartizētu saskarni kādai fiziskai ierīcei (piem. tīkla karte, videokarte) un virtuālo ierīču draiveros, kas simulē ierīci ar standartizētu saskarni (šajā gadījumā nekādas fiziskas ierīces nav)(piem. optisko disku ierīču emulatori (Daemon tools), virtuālās tīkla kartes (openvpn)). Virtuālo ierīču draiverus lieto arī virtuālajām mašīnām un emulatoriem. Šajā gadījumā šie dziņi emulatorā darbojošajai operētājsistēmai vai programmai rada ilūziju, ka tā darbojas uz reāla datora.

Vēl dziņus var iedalīt fiziskā slāņa draiveros un loģiskā slāņa ierīču dziņus:

• Fiziskā slāņa ierīču draiveri darbojas ar kādu konkrētu ierīci un nodrošina standartizētu piekļuves saskarni. Tādi ir tīkla karšu, videokaršu un citu ierīču draiveri. Virtuālo ierīču draiveri pēc definīcijas ir fiziskā slāņa draiveri.

• Loģiskā slāņa draiveri darbojas ar jau standartizētu ierīces saskarni (kas nav specifisks attiecīgajai ierīcei). Tādi ir datņu sistēmu dziņi, kas operētājsistemai nodrošina iespējas strādāt ar dažādām datņu sistēmām un tīkla slāņa protokolu izpildi, no kurām pazīstamākā ir TCP/IP. Pie šīs grupas kaut kādā mērā var pieskaitīt arī printeru dziņus.

Fiziskā slāņa draiveri gandrīz vienmēr ir operētājsistēmas kodola daļa. Tos vai nu iekompilē tur iekšā kompilēšanas laikā, vai arī ielādē kā atsevišķus moduļus darbojošai operētājsistēmai. Kļūdas šajos dziņos var radīt visas operētājsistēmas nestabilitāti.

Loģiskā slāņa draiveri var vai nu būt (datņu sistēmu dziņi), vai var nebūt (daži printeru dziņi) operētājsistēmas kodola daļa. Kļūdas dziņos, kuri nav operētājsistēmas kodola daļa, parasti nespēj izraisīt visas sistēmas nestabilitāti.

Ja kaut kas ar draiveriem nav labi, mēs to redzam Device manager logā.

Jau pirmajās OS Windows versijās tika iekļauts liels daudzums draiveru

• Draiveri atrodas mapē “C:\WINDOWS\system32\drivers”

• Šī mape parasti aizņem 50–100 Mb (pārbaudīts uz XP, Vista un 7)

• Šī mape arī ir pirmā vieta, kurā Windows meklē draiverus, instalējot iekārtas

Lai varētu sekmīgi uzinstalēt aparatūras draiveri, jābūt pieejamai atbilstošajai *.inf failam • *.inf faili satur detalizētu informāciju par: – Uzstādāmo iekārtu – Draivera failu nosaukumiem – Mapēm, kurās jāveic instalēšana – Nepieciešamajiem Windows Registry uzstādījumiem – Draivera versiju

Ar *.inf failiem strādā operētājsistēma “Parastam” lietotājam *.inf failu struktūra nav jāpārzina.

Digitāli parakstīti draiveri

Draiveri var būt parakstīti (uzticami) un neparakstīti (neuzticami). Parakstītu draiveru ikona rada zaļo ķeksīti. Instalējot neparakstītu draiveri tiek rādīts paziņojums par to.

Parakstītu draiveru priekšrocības ?

Kvalitāte – digitāli parakstītie draiveri ir testēti Microsoft’s Windows Hardware Quality Labs (WHQL). Ir palielinātas cerības, ka draiveris neradīs avārijas situācijas

Drošība – Paraksts apliecina, ka draivera fails nav modificēts (tai skaitā, ka tajā nav vīrusu).

Standartrīcību neparakstītu draiveru instalēšanas gadījumos nosaka :Control Panel  System, Hardware sadaļā, spiežot pogu “Driver Signing”

Ir specifiski draiveri, kas ir iekļauti Windows “melnajā sarakstā” un kurus nevarēs uzinstalēt, neatkarīgi no “Driver Signing” uzstādījumiem

Ja pazīstama firma (piemēram nVidia) neparaksta savus draiverus, tas visdrīzāk nozīmē, ka firma taupa naudu un nemaksā Microsoft’s Windows Hardware Quality Labs

Aparatūras uzstādīšana

Iekārta pēc pieslēgšanas nosūta Windows savu ID 2. Windows pēc ID meklē atbilstošo draivera infor- māciju sistēmas mapē: “inf” 3. Windows uzzina informāciju par draivera failiem un to atrašanās vietām 4. Varianti : a) Draiveris ir atrasts b) Draiveris nav atrasts 5. Pabeigta draivera instalēšana un var sākt iekārtas lietošanu