6.Attēls. Radio frekvenču tehnoloģija

Trešā veida bezvadu tīklu tehnoloģijās izmanto infrasarkanos starus (infrared) (skat.7.attēlu).

7.Attēls. Infrasarkanie stari bezvadu tīklu tehnoloģijā

Bezvadu lokālā tīkla veidi:

• Vienādranga tīkls

Vienādranga (Peer-to-peer) tīkls ļauj bezvadu ierīcēm tieši sazināties vienai ar otru. Bezvadu ierīces var viena otru atrast un sazināties tieši, neiesaistot centrālos piekļuves punktus. Katrs vienādranga tīkla lietotājs var piešķirt tiesības citiem lietotājiem piekļūt noteiktiem sava datora resursiem jeb nodot tos kolektīvai lietošanai (sharing). Šādā tīklā parasti tiek kopīgi izmantotas dažādas iekārtas, piemēram, CD-ROM, skeneri, printeri.

• Tilts

Tiltu (Bridge) var izmantot, lai savienotu lokālus tīklus, kas parasti ir dažāda veida. Piemēram, bezvadu Ethernet tilts ļauj pieslēgt ierīces no Ethernet vadu tīkla pie bezvadu tīkla. Tilts darbojas kā savienojuma punkts bezvadu lokālajam tīklam.

• Bezvadu sistēmas sadale

Bezvadu sistēmas sadale (Wireless Distribution System) ļauj izveidot bezvadu starpsavienojumu piekļuves vietu IEEE 802.11 tīklā. Tas ļauj paplašināt bezvadu tīklu, izmantojot vairākus piekļuves punktus bez vadu palīdzības, lai savienotu tos. WDS nozīmīga priekšrocība, salīdzinot ar citiem risinājumiem ir, ka tā saglabā klienta pakešu MAC adreses visā saiknes garumā starp piekļuves punktiem.

Bezvadu tīklu var veidot gan kā vienādranga, gan klients-serveris tipa tīklus, kā arī kombinēt kopā ar vadu tīkliem.

Tīkla protokoli

Protokoli nosaka tīkla darbības likumus. Lai divi datori vai divas citas ierīces varētu sazināties, tām jāievēro kopējs protokols. Kā prakse rāda, jo stingrāki un viennozīmīgāki protokoli, jo lielāka kārtība un mazākas konflikta iespējas. Praksē protokoli izpaužas kā tīkla programmu kopums.

IP (Internet Protocol)

Ir bezsavienojuma (connectionless) protokols, kas nozīmē to, ka starp datoriem nav patstāvīga savienojuma. Katra caur internetu ceļojošā pakete tiek nosūtīta un apstrādāta kā neatkarīga datu vienība bez saistības ar citām paketēm.

TCP (Transmision Control Protocol)

Interneta protokols ietver sevī TCP protokolu (Transmission Control Protocol). TCP ir savienojumu protokols, kurš glabā nepieciešamo informāciju, lai visas paketes nokļūtu pie adresāta un pēc tam tiktu atkal apvienotas.

TCP/IP (Transmision Control Protocol / Internet Protocol)

Visa informācijas apmaiņa internetā notiek tikai ar abu – IP un TCP – protokolu palīdzību, tāpēc ir pieņemts lietot kopēju apzīmējumu TCP/IP. Citi internetā izmantotie protokoli nereti bāzējas uz TCP/IP protokola izmantošanu.

Iekštīkls (Intranet)

Datoru tīkls, kas izmanto protokolus TCP/IP un pieder vienai organizācijai. Piekļuve iekštīkla resursiem ir tikai šīs organizācijas locekļiem un darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām. No nesankcionētas piekļuves iekštīklu aizsargā ugunsmūris (firewall). Iekštīkli ir kļuvuši par strauji augošu tīkla Internet daļu, jo tie ir lētāki un vieglāk pārvaldāmi nekā privātie tīkli, kuros izmanto īpašus protokolus.

Ārtīkls (Extranet)

Tāds iekštīkls, kuram ir vairāki ārējo lietotāju piekļuves līmeņi. Ārējais lietotājs var izmantot ārtīklu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ārtīkla resursiem viņam ir atļauta piekļuve. Ārtīkli kļūst par visai populāru līdzekli informācijas apmaiņā starp darījumu partneriem.