Rēzeknes Augstskola

Inženieru fakultāte

Datorzinātņu un matemātikas katedra

Bezvadu lokālo tīklu pielietošanas perspektīvas Studiju darbs

Viktorija Krotova,

RA Inženieru fakultātes

studiju programmas “Programmēšanas inženieris”

pilna laika studiju 1.kursa studente,

apl.Nr. vk13056

................................................

(paraksts)

Studiju darba vadītājs

Mg.sc.ing. docents

................................. Ivars Meirāns

(paraksts)

Rēzekne 2013

Saturs

1. Saturs 2

2. Ievads 3

3. Datortīkls un datortīklu iedalījums 5

4. Lokālo tīklu attīstības vēsture 10

5. Bezvadu lokālo tīklu attīstības vēsture 11

6. Bezvadu lokālo tīklu pielietošanas sfēras 16

7. Bezvadu lokālo tīklu pielietošanas perspektīvas 18

8. Informācijas avoti 20

Ievads

Datoru apvienošana tīklos mūsdienās kļūst par vienu no galvenajiem informātikas attīstības virzieniem. Tie ļauj kolektīvi izmantot iekārtas, programmatūru un datus. Datortīkli strauji ieiet biznesa pasaulē un arī ikdienas dzīvē. Praktiski jebkurā uzņēmumā ir lielāka vai mazāka informatīva sistēma atsevišķi ofisa datori ar grāmatvedības vai līdzekļu uzskaites programmām vai uzņēmuma lokālā tīkla datori, kuros ir gan datu bāze, gan grāmatvedība, gan datorizēta lietvedība. Parasti uzņēmuma informatīvā sistēma balstās uz uzņēmuma lokālo datortīklu. Uzņēmuma lokālais datortīkls ir tikai informatīvās sistēmas kodols, tam ir jābūt saitēm arī ar ārpasauli. Lai nodrošinātu piekļuvi uz ārpasauli vajadzīgs globālais tīmeklis – Internet. Daži cilvēki maldīgi uzskata, ka internets ir kāds noteikts vienots veselums, taču tas tā nebūt nav. Internets ir vienmēr mainīgs daudzu datoru apvienojums visā pasaulē. Internets ir pats lielākais un populārākais no globālajiem tīkliem. Precīzāk izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kurā ietilpst dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli.

Kad uzņēmums ir mazs un tajā ir tikai, piemēram, divi datori, tos var savienot tīklā un koplietot visas iespējas. No viena datora var piekļūt failiem otrā datorā. No abiem var lietot vienu printeri un tā tālāk. Viss ir vienkārši, kamēr tiek lietots viens dators, printeris un skeneris – visas ierīces bez problēmām var savienot kopā. Bet, ja ir vairāki lietotāji, kas strādā katrs ar savu datoru, un visi vēlas vienlaikus izmantot vienu un to pašu ierīci, tad patiešām rodas problēmas. Šādā gadījumā viss ir jāsavieno tīklā, lai visi lietotāji varētu piekļūt ierīcēm, tīklam, uzņēmuma datiem un informācijai.

Mūsdienās daudzas ikdienā ļoti nozīmīgas darbības var būt nepieejamas, ja nav pieejams internets. Iedomājaties, cik laika mums būtu nepieciešams, lai rakstītu vēstules papīra formātā, turklāt kamēr tās nonāktu līdz adresātam, tas būtu diezgan ilgs laika periods. Izmantojot epastu, cilvēki uzlabo ikdienas komunikācijas iespējas, kā arī taupa laiku un naudu. Arī citas ikdienā noderīgas darbības var veikt pateicoties internetam, piemēram, komunikācija ar draugiem vai radiem, kas dzīvo ārzemēs izmantojot Skype, kas arī ir bezmaksas programma un iedomājaties cik finansiālo līdzekļu iespējams ietaupīt komunicējot ar sev tuviem cilvēkiem ārzemēs.

Bezvadu internetam ir vairākas būtiskas priekšrocības. Nav jādomā par vadiem, kuros var sapiņķerēties un no kuriem jāsargā mazi bērni vai mājdzīvnieki, kā arī to ir iespējams izmantot tur, kur vadus un kabeļus tīri fiziski nav iespējams ievilkt.

Izmantojot portatīvo datoru vai plaukstdatoru – internetu ir iespējams lietot arī kustībā no viena objekta uz otru, lielveikalā vai kafejnīcā, var baudīt pusdienas un gaidīt svarīgu e-pastu.

Bezvadu internets datoram ir mūsdienīgs interneta pieslēguma veids. Bezvadu internets nav piesaistīts noteiktai vietai, tāpēc tās ir ērtāks un nodrošina lielāko mobilitāti. Ar bezvadu internetu datorā klients var izmantot internetu jebkurā vietā un jebkurā laikā. Bezvadu internets datoram padara klientu neatkarīgu un pārvietošanas brīvību.

Bezvadu internetam datoram ir divi veidi. Pirmais veids ir Wi-fi internets. Wi-fi (wireless fidelity) mūsdienās ir ļoti populāra tehnoloģija, kas nodrošina internetu bez vadiem (pārsūtot datus pa gaisu, izmantojot radio viļņus) ierobežotās teritorijās. Wi-fi visbiežāk tiek lietots birojos, publiskajās vietās, piemēram, bibliotēkās, kafejnīcās, bet tik pat labi Wi-fi var uzstādīt arī savās mājās. Parasti bezvadu internetu noteiktajā teritorijā nodrošina rūteris – iekārta, kas pārveido vadu internetu bezvadu interneta tīklā. Lai izmantot Wi-fi internetu, nepieciešama bezvadu bāzes stacija jeb rūteris. Wi-fi internetam ir noteiktais darbības rādiuss, parasti līdz 100 metriem. Bezvadu rūterim ir galvenā priekšrocība, ka to var lietot vairākiem datoriem vienlaicīgi, kuri atrodas rūtera darbības rādiusā.

Otrais veids ir mobilais bezvadu internets datoram. Mobilā bezvadu interneta pieslēgšanai nepieciešams interneta modems, kurš ir salīdzinoši mazāks nekā bezvadu bāzes stacija. Mobilais bezvadu internets datorā dod iespēju izmantot internetu jebkurā vietā, jo interneta modems ir neliels un to var paņemt līdzi jebkurā braucienā.

Pēc būtības bezvadu internets tikai nesen ir sācis savu attīstības ceļu un tā popularitātei strauji augot, nākotnē tas var kļūt par visvairāk izmantoto un visplašāko tīklu, galvenokārt neierobežotās pieejamības dēļ. Pašlaik plaši tiek izmantots Wi-fi bezvadu interneta tehnoloģija, kas darbojas 300 metru rādiusā un ir integrēta portatīvajiem datoriem, telefoniem un citām ierīcēm.

Gribētos plašāk pastāstīt par bezvadu tīklu tehnoloģiju un to pielietojumu mūsdienās.

Datortīkls un datortīklu iedalījums

Datortīkls jeb tīkls (network) ir datu pārraides sistēma, kas savieno datorus, kuri atrodas dažādās vietās, un ļauj tiem savstarpēji sazināties. Perifērijas ierīces, kas savstarpēji savienotas ar tīklu un pieslēgtas pie datora, ļauj tās kopīgi izmantot visiem tīkla lietotājiem. Tīklu veido un aparatūras funkcionēšanu nodrošina aparatūra un programmatūra.

Tīkls ir nepieciešams, ja projektā vienlaikus piedalās vairāki cilvēki un ir vajadzīga informācijas apmaiņa. Var arī izmantot disketes, bet tāds informācijas apmaiņas veids aizņem lielāku laiku un nav īpaši ērts.

Datortīklu lietošana ir ekonomiski izdevīga, jo var pieslēgt, piemēram, vienu printeri, kuru var izmantot visi tīkla lietotāji. Nav vajadzīgs pieslēgt printeri katram datoram. Datoru tīklam var pieslēgt arī citas perifērijas ierīces, kuras var kopīgi izmantot.

Tīkla galvenie komponenti:

Jebkura tīkla galvenie komponenti ir:

• Savienojumi – fiziskie elementi, kas nodrošina datoru pieslēgšanu tīklam. Tādi ir vadi, adapteri u.c.

• Protokoli – nodrošina dažādu tipu datoru sazināšanās veidu, lai sazināšanās notiktu - vajag tiem norādīt kopīgu protokolu

• Servisi – nosaka sazināšanās iemeslu, piemēram, kopīgo printeru izmantošanu, failu nosūtīšanu utt.

• Resursi – datu apstrādes līdzekļi, kas piedalās darbu veikšanā, piemēram, diski, perifērijas ierīces, modemi u.c.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ datorus apvieno tīklā - kopēja resursu izmantošana. Tā kā parasti lietotāja dators jeb darbstacija šos tīkla resursus pieprasa, tad to dēvē par klientu. Serveris ir dators, kas šos resursus piedāvā.

Datortīklus iedala:

1. Pēc lieluma

2. Pēc topoloģijas (datoru savienojuma veids tīklā)

3. Pēc darbības veida

1. Pēc lieluma datortīklus iedala:

• Lokālajos tīklos (Local Area Network – LAN) – savieno datorus, kuri atrodas netālu cits no cita (līdz 1 km)

• Metropoles tīklos (Metropolitan Area Network – MAN) – savieno tīklus, kuri atrodas vienas pilsētas robežās (līdz 10 km)

• Teritoriālajos tīklos (Wide Area Network – WAN) – apvieno vienas vai vairāku valstu izveidotus tīklus

• Globālajos tīklos (Global Area Network – GAN) – tīkls, kas apvieno kontinentus

2. Pēc topoloģijas tīklus iedala:

• Point to point (Dators – Dators) – šo saslēgumu dēvē par pseidotīklu, kurā piedalās tikai divi datori. Tos savieno savā starpā ar speciālu kabeli. Savienošanai tiek izmantoti porti (ārējo ierīču pieslēgšanas vietas)

• Kopnes topoloģija (Bus topology) (skat.1.attēlu) – topoloģija, kurā visi datori pieslēgti pie centrālās līnijas un ir savstarpēji savienoti