Atomfizika un kvantu fizika.

26-1. Aprēķināt fotona enerģiju visīsākajiem un visgarākajiem gaismas stariem, kurus cilvēks var uztvert ar aci. Redzamās gaismas viļņa garumu diapazons ir no 390 nm līdz 750 nm. [26.2×10^-20 J; 52.3×10^-20 J].

26-2. Aprēķināt fotona enerģiju, ja gaismas viļņu svārstību frekvence ir 1-10¹⁵ Hz. Vai šīs gaismas avots var izstarot enerģiju porcijās: 2 eV, 8 eV, 10 eV un 12 eV? [= 4 eV; var izstarot 8 eV un 12 eV].

26-3. Aprēķināt fotona enerģiju, masu un kustības daudzumu (impulsu), ja tam atbilstošais viļņa garums ir 0.016 Å. [1.15×10¹³ J; 1.38×10^-5×10³⁰ kg; 4×10^-22 kgm/s].

26-4. Ar kādu ātrumu jākustas elektronam, lai tā kinētiskā enerģija būtu vienāda ar fotona enerģiju, kura viļņa garums l =5200 Å? [9.2×10⁵ m/s].

26-5. Ar kādu ātrumu jākustas elektronam, lai tā kustības daudzums būtu vienāds ar fotona kustības daudzumu, kura viļņa garums l = 5200 Å? [1400 m/s].

26-6. Cik lielai jābūt enerģijai, lai tā masa būtu vienāda ar elektrona miera stāvokļa masu? [0.51 MeV].

26-7. Kādā temperatūrā divatomu gāzes molekulas kinētiskā enerģija ir vienāda ar fotona enerģiju, kura viļņa garums l = 5.89×10^-4 mm? [9800 K].

26-8. Aprēķināt fotona masu, ja tā kustības daudzums ir vienāds ar ūdeņraža molekulas kustības daudzumu 20° C temperatūrā. Pieņemt, ka molekulas ātrums ir vienāds ar vidējo kvadrātisko ātrumu. [2.1×10^-32 kg].

26-9. Fotoefekta sarkanā robeža kādam metālam ir 2750 Å. Kāda ir fotona enerģijas minimālā vērtība, kas rada fotoefektu? [4.5 eV].

26-10. Fotoefekta sarkanā robeža kādam metālam ir 2750 Å. Aprēķināt: 1) elektrona izejas darbu no šā metāla; 2) elektronu maksimālo ātrumu, kurus no šā metāla izrauj gaisma ar viļņa garumu 1800 Å; 3) šo elektronu maksimālo kinētisko enerģiju. [1) 4.5 eV; 2) 9.1×10⁵ m/s; 3) 3.8×10^-19 J].

26-11. Aprēķināt frekvenci gaismai, kas izrauj no metāla virsmas elektronus, kurus pilnīgi aiztur pretējs 3 V potenciāls. Fotoefekts šim metālam sākas, kad krītošās gaismas frekvence ir 6×10¹⁴ s^-1. Aprēķināt elektrona izejas darbu no šī metāla. [13.2×10¹⁴ s^-1; 2.48 eV].

26-12. Aprēķināt aizturoša potenciāla lielumu fotoelektroniem, kuri rodas, apgaismojot kāliju ar gaismu, kuras viļņa garums ir 3300 Å. [1.75 V].

26-13. Fotoefektā aizturošā potenciāla lielums platīna virsmai ir 0.8 V. Aprēķināt: 1) lietotā apstarojuma viļņa garumu; 2) maksimālo viļņa garumu, kad vēl iespējams fotoefekts. [1) 2040 Å; 2) 2340 Å].

26-14. Gaismas kvanti, kuru enerģija ir e = 4.9 eV, izrauj fotoelektronus no metāla, veicot izejas darbu A = 4.5 eV. Aprēķināt maksimālo impulsu, ko saņem metāla virsma, izlidojot katram elektronam. [3.45×10^-25 kgm/s].

26-15. Aprēķināt Planka konstanti h, ja zināms, ka fotoelektronus, kurus no kāda metāla virsmas izrauj gaisma ar frekvenci 2.2×10¹⁵ s^-1, pilnīgi aiztur pretējs 6.6 V potenciāls, bet fotoelektronus, ko izrauj gaisma ar frekvenci 4.6×10¹⁵ s^-1, aiztur 16.5 V potenciāls. [6.6×10^-34 J×s],

26-16. Fotoefektā sarkanā robeža cēzijam ir 660 nm, bet platīnam 0.2 µm. Aprēķināt šiem metāliem izejas darbu. Kādi stari var izraisīt fotoefektu šajos metālos? [3.01×10^-19 J; 9.08×10^-19 J].

26-17. Aprēķināt elektrona izejas darbu metālam, kurā fotoefekts sākas tad, ja krītošās gaismas frekvence ir 6×10¹⁴ Hz. [4×10^-19 J].

26-18. Aprēķināt fotoelektrona kinētisko enerģiju, ja elektronu no cinka plāksnītes izrauj ultravioletie stari, kuru viļņa garums 0.2 µm. Izejas darbs no cinka 6.6×10^-19 J. [3.33×10^-19 J].

26-19. Elektrons izlido no cēzija. Cik lielam jābūt gaismas viļņu garumam, ja fotoelektrona kinētiskā enerģija pēc izlidošanas ir 1.0 eV? Kāda krāsa ir minētajiem gaismas stariem? [430 nm].

26-20. No rubīdija izlidojuša fotoelektrona maksimālā kinētiskā enerģija ir 2.84×10^-19 J. Aprēķināt elektrona izejas darbu no rubīdija un fotoefektā sarkano robežu, ja rubīdiju apstaro ar ultravioletajiem stariem, kuru viļņa garums 317 nm. [3.4×10^-19 J; 582 nm].

26-21. Aprēķināt ātrumu, ar kādu fotoelektroni izlido no vara, ja varu apstaro ar monohromatisku violetu staru kūli, kuru viļņa garums 4300 Å. Elektrona izejas darbs no vara ir 4.5 eV. [hv<A, tātad fotoefektu nenovēros].

26-22. Cik lielam jābūt staru viļņa garumam, lai sudrabu apstarojot ar šiem stariem, elektroni no tā izlidotu ar ātrumu 2500 km/s? [556 Å].

26-23. Aprēķināt ātrumu fotoelektroniem, kurus no sudraba izrauj ultravioleti stari ar frekvenci 19×10²⁰ Hz. Cik liels aizturētājspriegums jāpieliek, lai ķēdē neplūstu fotostrāva? [1.08×10⁶ m/s].

26-24. Kadmiju apstaro ar ultravioletiem stariem, kuru viļņa garums ir 223 nm. Aprēķināt potenciālu starpību punktiem, starp kuriem būtu jāpārvietojas elektronam, lai tā ātrums būtu tāds pats kā no kadmija izrautajiem fotoelektroniem. Cik liels ir šis ātrums? Elektronu izejas darbs no kadmija ir 6.53×10^-19 J. [1.5 V; 7.2×10⁵ m/s].

26-25. Aprēķināt viļņa garumu stariem, ar kuriem jāapstaro cēzija katods, lai no tā izlidojušo fotoelektronu ātrums būtu tāds pats kā elektroniem, kas nolidojuši attālumu starp diviem punktiem, starp kuriem potenciālu starpība ir 3V. [2.50×10^-7 m].

26-26. Aprēķināt gaismas spiedienu uz 100 W elektriskās spuldzes sieniņām. Spuldzes kolba ir sfērisks trauks ar 5 cm rādiusu. Spuldzes sieniņas atstaro 10% uz tām krītošās gaismas. Pieņemt, ka visa patērētā jauda tiek izlietota starojumam. [1.2×10⁵ N/m²].

26-27. Uz 100 cm² lielu virsmu katru minūti krīt 63 J gaismas enerģijas. Aprēķināt gaismas spiediena lielumu gadījumos, kad virsma: 1) pilnīgi atstaro visus starus un 2) pilnīgi absorbē visus uz to krītošos starus. [1) 7×10^-7 N/m²; 2)3.5×10^-7 N/m²].

26-28. Monohromatisks gaismas kūlis (l = 4900 A) krīt perpendikulāri uz virsmu un izdara uz to 0.49×10^-5 N/m² lielu spiedienu. Cik gaismas kvantu katru sekundi krīt uz šīs virsmas laukuma vienību? Gaismas atstarošanas koeficients p = 0.25. [2.9×10²¹].

26-29. Parafīnā notiek rentgenstaru Komptona izkliede, kuru viļņa garums Ao = 0.708×10^-10 m. Aprēķināt rentgenstaru viļņa garumu, kurus izliedē virzienos 1) /2; 2)  [0.732×10^-10 m; 2) 0.756×10^-10 m].

26-30. Kāds ir rentgenstarojuma viļņa garums, ja, notiekot šā starojuma Komptona izkliedei grafītā 60° leņķī, izliedētā starojuma viļņa garums ir 2.54×10^-9cm? [0.242×10^-10 m].

26-31. Notiek rentgenstaru, kuru viļņa garums l₀ = 0.2×10^-10 m, Komptona izkliede 90° leņķī. Aprēķināt: 1) rentgenstaru viļņa garuma izmaiņu izkliedē; 2) atsitiena elektrona enerģiju; 3) atsitiena elektrona kustības daudzumu. [1) 0.024×10^-10 m ; 2) 6.6×10³ eV; 3) 4.4×10^-23 kg-m/s].

26-32. Aprēķināt: 1) elektronu pirmo triju Bora orbītu rādiusus ūdeņraža atomā; 2) elektrona ātrumu šajās orbītās. [1) 0.53×10^-10 m, 2.12×10¹⁰ m, 4.77×10^-10 m; 2) 2.19×10⁶m/s, l.10⁶ m/s, 7.3×10⁵ m/s].

26-33. Aprēķināt elektrona kinētiskās, potenciālās un pilnās enerģijas skaitlisko vērtību pirmajā Bora orbītā. [13.6 eV; -27.2 eV; -13.6 eV].

26-34. Aprēķināt elektrona kinētisko enerģiju, kurš atrodas ūdeņraža atoma n-tajā orbītā. Uzdevumu atrisināt gadījumiem, kad n = 1,2,3 un ∞.

[2.18×10^-18 J;5.44×10^-19J;2.42×10^-19J].

26-35. Aprēķināt: 1) elektrona apriņķošanas periodu ūdeņraža atoma pirmajā Bora orbītā; 2) tā leņķisko ātrumu. [1)1.43×10^-16 s; 2) 4.4×10^-16 rad/s].

26-36. Aprēķināt ūdeņraža spektrāllīniju vismazāko un vislielāko viļņa garumu spektra redzamajā daļā. [3650×10^-10 m ; 6560×10^-10 m].

26-37. 1) Aprēķināt ūdeņraža spektra ultravioletas sērijas vislielāko viļņa garumu. 2) Kādam jābūt vismazākajam elektronu ātrumam, lai, ierosinot ūdeņraža atomus ar elektronu triecieniem, parādītos šī līnija? [1) 1.21×10^-7 m; 2) 1.90×10⁶m/s].

26-38. Aprēķināt ūdeņraža atoma jonizācijas potenciālu. [13.6 V].

26-39. Kādās robežās jāatrodas elektronu enerģijai, lai, ierosinot ūdeņraža atomus ar šo elektronu triecieniem, ūdeņraža spektrā būtu tikai viena spektrāllīnija? [10.2 ≤W≤ 12.1 eV].

26-40. Kādai jābūt elektronu vismazākajai enerģijai (elektronvoltos), lai, ierosinot ūdeņraža atomus ar šo elektronu triecieniem, ūdeņraža spektrā būtu trīs spektrāllīnijas? Aprēķināt šo līniju viļņu garumus. [12.1 eV; 1.2×10^-7 m; 1.03×10^-7 m; 6.56×10^-7 m].

26-41. Kādās robežas monohromatiskās gaismas viļņu garumiem, lai, ierosinot ūdeņraža atomus ar šīs gaismas kvantiem, varētu novērot trīs spektrāllīnijas? [973×10^-10 m ≤ l ≤ 1026×10^-10 m].

26-42. Par cik izmainās elektrona kinētiskā enerģija ūdeņraža atomā, tam izstarojot fotonu ar viļņa garumu l = 4860×10^-10 m ? [2.56 eV].

26-43. Aprēķināt tā fotona enerģiju, ko emitē ūdeņraža atoms, pārejot no trešā enerģētiskā līmeņa uz pirmo. [ 1.94×10^-18 J].

26-44. Aprēķināt elektriskos un gravitācijas spēkus, kas darbojas starp ūdeņraža kodolu un elektronu. [9×10^-8 N; 4×10^-47 N].

26-45. Cik un kādas spektrāllīnijas parādīsies ūdeņraža spektrā, ja ūdeņraža atomus ierosinās ar elektronu triecieniem, kuru enerģija ir 11.5 eV? [viena].

26-46. Elektronam ūdeņraža atomā, pārejot no trešās stacionārās orbītas uz otro, tiek emitēti fotoni, kuriem atbilstoša viļņa garums ir 6.52-10`⁷ m (ūdeņraža spektra sarkanā līnija). Cik lielu enerģiju šajā gadījumā zaudē ūdeņraža atoms? [3×10^-19 J].

26-47. Uzskatot, ka Mozli formula ar pietiekamu precizitāti dod sakarību starp raksturīgo rentgenstaru frekvenci un tā elementa kārtas numuru, no kura izgatavots antikatods, aprēķināt rentgenstaru K sērijas vislielāko viļņa garumu, kurus dod caurule ar antikatodu no 1) dzelzs; 2) vara; 3) molibdena; 4) sudraba; 5) tantala; 6) volframa un 7) platīna. Ekranizācijas konstante K sērijai ir viens. [1) 1.94×10^-10 m; 2) 1.55×10^-10 m; 3) 0.720×10^-10 m; 4) 0.574×10^-10 m; 5) 0.234×10^-10 m; 6) 0.228×10^-10m; 7) 0.205×10^-10 m].

26-48. Aprēķināt ekranizācijas konstanti rentgenstaru L sērijai, ja zināms, ka, elektronam volframa atomā pārejot no M čaulas uz L čaulu, emitēto rentgenstaru viļņa garums l = 1.43×10^-10 m . [5.5].

26-49. Aprēķināt kāda viļņa garuma rentgenstaru pusabsorbcijas slāņa biezumu alumīnijam, ja zināms, ka alumīnija masa absorbcijas koeficients šim viļņa garumam ir 5.3 m²/kg. [5×10^-4 m].

26-50. Cik reižu rentgenstaru intensitāte, kuru viļņa garums ir 0.2×10^-10 m, tiem izejot caur 0.15 mm biezu dzelzs slāni? Dzelzs masas absorbcijas koeficients šim viļņa garumam ir 1.1 m²/kg. [3.7].

26-51. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu elektroniem, kas izgājuši potenciālu starpību 1) 1 V un 2) 100 V. [1) 12.3×10^-10 m; 2) 1.23×10^-10 m].

26-52. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu 1) elektronam, kura ātrums 10⁸ cm/s; 2) ūdeņraža atomam, kura ātrums ir vienāds ar vidējo kvadrātisko ātrumu 300 K temperatūrā; 3) lodītei, kuras masa ir 1 g un ātrums 1 cm/s. [1) 7.3×10^-10 m; 2) 1.44×10^-10 m; 3) 6.6×10^-27 m].

26-53. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu elektronam, kura kinētiskā enerģija ir: 1) 10 keV; 2) 1 MeV. [1) 0.122×10^-10 m; 2) 0.0087×10^-10 m].

26-54. Lādētai daļiņai, kuru paātrina 200 V potenciālu starpība, Debroljī viļņa garums ir 0.0202×10^-10 m. Aprēķināt šās daļiņas masu, ja zināms, ka tās lādiņš skaitliski ir vienāds ar elektrona lādiņu. [1.67 ×10^-27 kg].

26-55.  daļiņa kustas homogenā magnētiskā laukā, kura intensitāte ir 250 Oe, pa riņķa līniju, kuras rādiuss 0.83 cm. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu šai  daļiņai. [0.1×10^-10 m].

26-56. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu ūdeņraža atomam, kas 20° C temperatūrā kustas ar visvarbūtīgāko ātrumu. [ 1.8×10^-10 m].

26-57. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu protoniem, kas izgājuši potenciālu starpību: 1) 1 V un 2) 100 V. [1) 0.29×10^-10 m; 2) 0.029×10^-10 m].

26-58. Aprēķināt Debroljī viļņa garumu  daļiņai, neitronam un slāpekļa molekulai, kuri kustas ar vidējo kvadrātisko ātrumu 25° C temperatūrā. [1) 73×10^-12 m; 2) 145×10^-12 m; 3) 28×10^-12 m].

26-59. Lai varētu konstatēt, ka daļiņa ar masu 2×10^-6 kg kustas pa noteiktu trajektoriju, tās koordinātes jānosaka ar precizitāti līdz 1×10^-6m. Cik liela ir šīs daļiņas x koordinātai atbilstošā ātruma nenoteiktība? [2.63×10^-23 m/s].

26-60. Izmantojot nenoteiktību sakarību, aprēķināt, ar kādu precizitāti var noteikt ātrumu: 1) elektronam; 2) protonam; 3) puteklītim, kura masa 1×10^-13 kg, ja šo daļiņu masa centra koordinātas nenoteiktība ir 1 µm. [1) 57.9 m/s; 2) 0.0315 m/s; 3) 5.28×10^-16 m/s].

26-61. Aprēķināt vismazāko elektrona ātruma nenoteiktību x ass virzienā, ja elektrona masas centram šī koordināta ir noteikta ar precizitāti 1 µm. [57.9 m/s].

26-62. Elektrona koordinātas nenoteiktība atomā ir aptuveni vienāda ar atoma izmēru 10^-10 m. Elektrona ātrums ir 1×10⁶ m/s. Noteikt elektrona ātruma nenoteiktību. [5.8×10⁵ m/s].

26-63. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra potenciālā bedrē ar platumu l = 10^-9 m. Noteikt elektrona pilnās enerģijas vismazāko vērtību. [0.376 eV].

26-64. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra potenciālā bedrē ar platumu l = 0.8 nm. Ja kvantu skaitlis n = 2, noteikt elektrona viļņu skaitli, viļņa garumu, ātrumu un pilno enerģiju. [7.85×10⁹ m^-1; 8×10^-10 m; 9 ×10⁵ m/s; 3.77×10^-19 J].

26-65. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra potenciālā bedrē ar platumu l = 0.5 nm. Ja kvantu skaitlis n = 1, noteikt elektrona viļņu skaitli, viļņa garumu, ātrumu un pilno enerģiju.

[6.28×10⁹ m^-1; 10^-9 m; 7.3×10⁵ m/s; 1.51 eV].

26-66. Elektrons atrodas bezgalīgi dziļā viendimensijas taisnstūra potenciālā bedrē ar platumu l = 0.5 nm. Ja kvantu skaitlis n = 3, noteikt elektrona viļņu skaitli, viļņa garumu un ātrumu. [18.84×10⁹ m^-1; 3.3×10^-10 m; 2.2×10⁶ m/s].

26-67. Vienvalences metālos brīvo elektronu skaits tilpuma vienībā vienāds ar atomu skaitu tajā pašā tilpumā. Noteikt brīvo elektronu koncentrāciju varā pie 20° C, ja vara blīvums pie šīs temperatūras ir 8880 kg/m³ un atommasa 63.5 a.m.v. [8.42.3×10²⁸ m^-3].

26-68. Aprēķināt attiecīgās varbūtības (aizpildījuma skaitli), ka pie istabas temperatūras T elektrons atrodas enerģētiskajā līmenī, kurš ir: 1) par 0.1 eV augstāk un 2) par 0.1 eV zemāk nekā Fermi līmenis zonu shēmā. Pie istabas temperatūras lielums kT= 0.025 eV. [1) 1.79×10^-2; 2) 0.98].

26-69. Aprēķināt varbūtību (aizpildījuma skaitli), ka elektrons metālā atrodas enerģētiskajā līmenī, kas atbilst Fermi līmenim. [0.5].

26-70. Noteikt elektronu un caurumu virzītās kustības (dreifa) ātrumus germānijā pie istabas temperatūras, ja tas atrodas elektriskajā laukā ar intensitāti 1000 V/m. Elektronu kustīgums ir 0.38 m²/(V×s) un caurumu kustīgums ir 0.18 m²/(V×s). [380 m/s; 180 m/s].

26-71. Pašvadītspējas germānija īpatnējā pretestība pie 27° C ir 0.47 ×m. Elektronu un caurumu kustīgumi attiecīgi ir 0.38 m²/(V×s) un 0.18 m²/(V×s). Aprēķināt lādiņu nesēju koncentrāciju pie šīs temperatūras. [2.3×10¹⁹ m^-3].

26-72. Aprēķināt germānijā piejaukumu elektrovadītspēju, ja tas satur indiju ar koncentrāciju 2×10²² m^-3 un antimonu ar koncentrāciju 10²¹ m^-3. Elektronu un caurumu kustīgums germānijā attiecīgi ir 0.38 m²/(V×s) un 0.18 m²/(V×s).

[474 W^-1×m^-1].

26-73. Aprēķināt germānija un silīcija īpatnējās pretestības pašvadītspējas gadījumā pie 300 K, ja zināms, ka elektronu un caurumu kustīgumus saista sakarība u_n = b×u_p. Germānijam u_n = 3.8×10³ cm²/(V×s) un b = 2.1, silīcijam u_n = 1.45×10³ cm²/(V×s) un b = 2.9. Elektronu un caurumu koncentrācijas ir sekojošas: germānijam 2.2×10¹³ cm^-3, silīcijam 1.05×10¹⁰ cm^-3. [0.53 W×m; 3.05×10³ a×m].

26-74. Caur vadītāju ar šķērsgriezuma laukumu 0.2 cm² plūst 1 A stipra strāva. Aprēķināt elektronu virzītās kustības (dreifa) ātrumu. Vara blīvums ir 8880 kg/m³. [3.7×10^-6 m/s].

26-75. Noteikt elektronu kustīgumu nātrijā pie 0° C, ja tā elektrovadītspēja ir 0.23×10⁸ W^-1 un elektronu koncentrācija 2.5×10²⁸ m^-3.

[5.610^-3m²/(V×s)].

27-1. Aprēķināt vienā gramā rādija sabrukšanu skaitu vienā sekundē, [3.7×10¹⁰ Bq].

27-2. Aprēķināt polonija ₈₄Po²¹⁰daudzumu, ja tā aktivitāte ir 3.7×10¹⁰ sabr/s. [22.2×10^-7 kg].

27-3. Aprēķināt radonamasu, kura aktivitāte ir 1 Ci. [6.5×10⁹ kg].

27-4. Aprēķināt radona sabrukšanas konstanti, ja zināms, ka radona atomu skaits diennaktī samazinās par 18.2 % [2.1×10^-6 s^-1].

27-5. Cik polonija atomu sabrūk diennaktī, ja atomu skaits ir 1 miljons?

[5024 diennaktis^-1].

27-6. Ar jonizācijas skaitītāju pēta kāda radioaktīvā preparāta sabrukšanas ātrumu. Sākuma momentā skaitītājs dod 75 impulsus 10 sekundēs. Cik impulsu 10 sekundēs dod skaitītājs, paejot T/2 s? Pieņemt, ka T >>10 s. [53 impulsi].

27-7. Kāda radioaktīvā preparāta sabrukšanas konstante  =1.44×10^-3 h^-1. Cik ilgā laikā sabrūk 75% no sākotnējā atomu daudzuma? [40 diennaktis].

27-8. Kinētiskā enerģija  daļiņai, kas izlido no rādija atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas procesā, ir 4.78 MeV. Aprēķināt 1)  daļiņas ātrumu, 2) pilno enerģiju, kas izdalās, izlidojot  daļiņai. [1) 1.52×10⁷ m/s; 2) 4.87 MeV].

27-9. Kādu siltuma daudzumu izdala 1 Ci radona 1) stundā un 2) vidējā dzīves laikā? Kinētiskā enerģija a daļiņai, kas izlido no radona, ir 5.5 MeV. [1) 120 J; 2) 1.6×10⁴J].

27-10.1 g urāna ₉₂U²³ līdzsvarā ar tā sabrukšanas produktiem izdala1.07×10^-7 W jaudas. Aprēķināt pilno siltuma daudzumu, ko izdala viens gramatoms urāna tā vidējā dzīves laikā. [5.2×10¹² J].

27-11. Rāda ir radona aktivitāte, kurš izveidojas no 1 g rādija vienas stundas laikā? [2.8×10⁸ sabr/sļ.

27-12. Sabrukšanas rezultātā no 1 g rādija vienā gadā izveidojies noteikts hēlija daudzums, kas normālos apstākļos aizņem 0.043 cm³ tilpuma. Aprēķināt pēc šiem nosacījumiem Avogadro skaitli. [6×10²⁶ kmol^-1].

27-13. Slēgtā traukā (ampulā) ievietots preparāts, kas satur 1.5 g rādija. Cik daudz radona uzkrājas šajā ampulā laikā t = T/2, kur T - radona pussabrukšanas periods? [4.810^-9 kg].

27-14. Noteikts radona daudzums ievietots slēgtā traukā. 1) Pēc cik ilga laika radona atomu skaits N šajā traukā atšķiras par 100% no radona atomu skaita N\ kas atbilst rādija un radona radioaktīvajam līdzsvaram šajā traukā? 2) Konstruēt līkni, kas attēlo atkarību no laika intervāla 0 ≤ t ≤6T. Par laika ­vienību uz abscisu ass pieņemt radona pussabrukšanas periodu T. [Pēc 12.6 diennaktīm].

27-15. Noteikts radona daudzums N' ievietots tukšā traukā. 1) Konstruēt līkni, kas attēlo radona daudzuma maiņu trauka atkarība no laika intervāla 0 ≤t ≤2O diennaktis pēc katrām 2 diennaktīm. Radonam l = 0.181 diennaktis^-1. 2) Pēc šās =f(t) līknes atrast pussabrukšanas periodu. [3.8 diennaktis].

27-16. Ampulā ievietots radons, kura aktivitāte 400 mCi. Pēc cik ilga laika no ampulas piepildīšanas radons dos 2.22×10⁹ sabr/s? [Pēc 10.4 diennaktīm].

27-17. Tā kā svins, kas atrodas urāna rūdā, ir urāna saimes sabrukšanas gala produkts, tad no urāna un svina daudzumu attiecības urāna rūdā var noteikt rūdas vecumu. Aprēķināt urāna rūdas vecumu, ja zināms, ka katram

kilogramam urāna ₉₂U ²³⁸ šajā rūdā atbilst 320 g svina ₈₂ Pb²⁰⁶ . [310⁹ gadi].

27-18. Zinot rādija un urāna pussabrukšanas periodus, aprēķināt, cik urāna atomu dabiskajā urāna rūdā atbilst vienam rādija atomam. Norādījums. Ievērot,

ka dabiskā urāna radioaktivitāti nosaka tā pamata izotops ₉₂U²³⁸ . [2.8×10⁶].

27-19. Kāda daļa no radioaktīvā izotopa sākotnējā daudzuma sadalās šā izotopa dzīves laikā? [63.2 %].

27-20. Aprēķināt 1 µg polonija ₈₄Po²¹⁰ aktivitāti. [1.67×10⁸ sabr/s].

27-21. Kāds izotops izveidojas no ₉₀Th²³² pēc četrām  sabrukšanām un divām ß sabrukšanām? [₈₄Po²¹⁶ ].

27-22. Kāds izotops izveidojas no ₉₂U²³⁸ pēc trim  sabrukšanām un divām ß sabrukšanām? [₈₈ Ra²²⁶ ].

27-23. Kāds izotops izveidojas no ₉₂U²³⁹ pēc divām ß sabrukšanām un vienas a sabrukšanas? [ ₉₂U²³⁵ ].

27-24. Kāds izotops izveidojas no radioaktīvā izotopa ₃Li⁸ pēc vienas ß sabrukšanas un vienas a sabrukšanas? [ ₂ He⁴ ].

27-25. Kāds izotops izveidojas no antimona radioaktīvā izotopa ₅₁Sb¹³³ pēc četrām ß sabrukšanām? [ ₅₅ Cs¹³³ ].