- •3.2.5.2. Nepietiekamas fiziskās aktivitātes …………………………………… . 22
- •3.2.5.3. Kaitīgie ieradumi ……………………………………………… 23
- •Izmantotie saīsinājumi
- •1.Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķi
- •1.1.Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •1.2. Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir:
- •2.Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem
- •Ek dokumenti:
- •Pvo dokumenti:
- •Iekšlietu politikas jomā:
- •Izglītības un zinātnes politikas jomā:
- •3.Situācijas raksturojums un problēmu fomulējums sabiedrības veselībā
- •3.1.Nevienlīdzība veselības jomā
- •1.Attзls Jaundzimuрo vidзjais paredzamais mыюa ilgums gados, pa dzimumiem
- •2.Attēls Respondentu veselības stāvokļa pašvērtējums (īpatsvars)
- •Identificētās problēmas:
- •3.1.1. Apakšmērķis: Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.
- •3.1.2.Uzdevumi:
- •3.1.3. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •3.2.Neinfekcijas slimības un to riska faktori
- •3.2.1.Sirds un asinsrites sistēmas slimības
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.2.Onkoloģiskās slimības
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.3.Diabēts
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.4.Garīgā (psihiskā) veselība
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.5. Dzīvesveids un riskanta uzvedība
- •3.2.5.1. Uztura paradumi
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.5.2.Nepietiekamas fiziskās aktivitātes
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.5.3.Kaitīgie ieradumi
- •Identificētās problēmas:
- •3.2.6. Apakšmērķis: Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazināt riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
- •3.2.7. Uzdevumi:
- •3.2.8. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •3.3.Mātes un bērna veselība
- •3.3.1. Reproduktīvā veselība
- •Identificētās problēmas:
- •3.3.2.Veselīgs dzīves sākums
- •Identificētās problēmas:
- •3.3.3. Apakšmērķis: Uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību.
- •3.3.4. Uzdevumi:
- •3.3.5. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •3.4.Ārējie nāves cēloņi un traumatisms
- •Identificētās problēmas:
- •3.4.1. Apakšmērķis: Samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.
- •3.4.2. Uzdevumi:
- •3.4.3. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •3.5. Infekcijas slimības
- •Identificētās problēmas:
- •3.5.1. Apakšmērķis: Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām.
- •3.5.3. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji
- •4.Situācijas raksturojums un problēmu formulējums veselības aprūpē
- •4.1.Veselības aprūpes organizācija
- •Identificētās problēmas:
- •4.2.Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība
- •Identificētās problēmas:
- •4.5. Uzdevumi:
- •5.Turpmākā rīcība
- •6. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
1.Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi un mērķi
Sabiedrības veselības politikas pamatprincipi:
Cilvēktiesības - veselība kā viena no galvenajām cilvēka tiesībām visas dzīves garumā ir viens no cilvēktiesību pamatprincipiem. Tas ietver katram cilvēkam tiesības būt pēc iespējas veselākam, kā arī pārējās tiesības, kas ir saistītas ar veselības stāvokli. Cilvēktiesības ietver arī taisnīgumu ar veselības saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanā un solidaritāti.
Līdzdalība - dot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem realizēt savu „veselības potenciālu”. Princips tiek īstenots, iesaistot sabiedrību, valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātās uzņēmējdarbības pārstāvjus, ārvalstu institūcijas veselības aizsardzības, sabiedrības veselības politikas plānošanas, ieviešanas un izvērtēšanas procesos, ar nolūku veicināt pēc iespējas kvalitatīvāku sabiedrības veselības sistēmas darbību. Svarīgi veicināt izpratni par veselības veicināšanu un aprūpi, slimību profilaksi, valsts un indivīda atbildību par veselības saglabāšanu un uzlabošanu.
Vienādas tiesības un iespējas visiem – taisnīgums un solidaritāte - ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības saņemt nepieciešamos veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumus valstī pieejamo personāla, tehnisko un finanšu resursu ietvaros, normatīvajos aktos noteiktā apjomā un kārtībā, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.
Cilvēks – veselības aprūpes centrā. Atbalsts katra indivīda veselības nostiprināšanā - veselības politika, kas izvirza cilvēku kā galveno personu profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā, rehabilitācijā, kā arī vispusīgas informācijas nodrošināšanai un cilvēka motivācijai. Veselības nostiprināšana un aizsardzība visas dzīves garumā. Uz katru indivīdu vērsta valsts politika riska uzvedības atpazīšanā un mazināšanā, mazkustīga dzīvesveida izskaušanā, kaitīgo ieradumu lietošanas izskaušanā, veselīga uztura lietošanas veicināšanā, profilaktisku pārbaužu savlaicīgā veikšanā.
Efektīva politika un laba pārvaldība - veselības politika balstās uz pierādījumiem balstītām zināšanām - zinātniskiem pierādījumiem un izmaksu efektivitāti, kas gūstamas no pētījumiem un starptautiskās prakses. Valdība visos līmeņos ir atbildīga par sabiedrības veselības interesēm atbilstošas valsts politikas izstrādi, kā arī par rīcības nodrošināšanu visās attiecīgajās jomās un šīs rīcības izmaksu efektivitāti. Politikas plānošanā un īstenošanā tiek nodrošināta pēctecība un koordinētība - aktualizācija un politikas plānošanas dokumentu savstarpējā saistība.
Veselība visu nozaru politikās – citām nozarēm, institūcijām un organizācijām jābūt iesaistītām un līdzatbildīgām sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Daudzsektoru stratēģija attiecībā uz veselību nosakošajiem faktoriem, ieskaitot fizisko, emocionālo, ekonomisko, sociālo, kultūras un citu faktoru ietekmi uz veselību. Kopēja darbība pret veselības riska faktoriem, kuri atrodas ārpus veselības nozares ietekmes.
Sabiedrības veselības politikas mērķis ir saglabāt, uzlabot un atjaunot Latvijas iedzīvotāju veselību un pagarināt kvalitatīva mūža ilgumu.
Lai sasniegtu sabiedrības veselības politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:
Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.
Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazināt riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
Uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību.
Samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.
Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām.
Nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.